Latvijas lielāko kredītiestāžu analītiķi nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu, iezīmējot 2026. gadu kā stabilizācijas un mērena uzplaukuma posmu. Valsts tautsaimniecība gatavojas dinamiskākam Iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumam, ko papildinās inflācijas spiediena mazināšanās.
Lai gan darba tirgus saglabāsies sakaitēts, iedzīvotāji var rēķināties ar reālās pirktspējas pieaugumu, jo algu kāpums, lai arī lēnāks, joprojām apsteigs cenu pieaugumu.
IKP dinamika: atveseļošanās dzinējspēki
Analītiķi vienojas, ka 2026. gads Latvijas ekonomikai būs veiksmīgāks par iepriekšējo periodu. Galvenie faktori, kas stimulēs saimniecisko aktivitāti, ir apjomīgas investīcijas (tostarp Eiropas Savienības fondu ieplūde), spēcīgs iekšējais patēriņš un pakāpeniska eksporta tirgu atlabšana.
Prognožu diapazons gan nedaudz variē:
Latvijas Banka ir viena no optimistiskākajām, prognozējot IKP izaugsmi 2,8% apmērā.
Citas komercbankas ir piesardzīgākas, lēšot pieaugumu ap 2% robežu.
Ekonomikas ministrija savos aprēķinos pieturas pie vidusceļa – 2,2% izaugsmes prognozes.
Šie rādītāji liecina, ka Latvija spēj atgriezties pie veselīgas izaugsmes tempiem, kas ir būtiski labklājības līmeņa tuvināšanai Eiropas vidējam rādītājam.
Cenu stabilitāte un inflācijas prognoze
Viens no gaidītākajiem pavērsieniem ir inflācijas pierimšana. Prognozēts, ka 2026. gadā patēriņa cenu gada vidējais pieaugums nostabilizēsies 2,4–3% robežās. Būtisku lomu šeit spēlēs pārtikas cenu stabilizācija globālajos tirgos.
Papildu impulsu cenu bremzēšanai varētu dot plānotā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana specifiskām pārtikas produktu grupām, ko iecerēts ieviest no 2026. gada vidus. Lai gan šis rādītājs joprojām nedaudz pārsniegs Eiropas Centrālās bankas (ECB) ideālo 2% mērķi, tendence ir skaidri lejupejoša, salīdzinot ar iepriekšējo gadu krasajiem lēcieniem.
Darba tirgus: rekorda zems bezdarbs un imigrācijas jautājums
Darba tirgus 2026. gadā turpinās darboties “darba ņēmēju interesēs”. Bezdarba līmenis tiek prognozēts vēsturiski zemākajā punktā, kas radīs pamatīgas galvassāpes uzņēmējiem. Kvalificēta darbaspēka trūkums kļūs par galveno bremzējošo faktoru daudzu nozaru attīstībai.
Šī akūtā deficīta dēļ ekspertu vidū arvien skaļāk izskan aicinājumi pārskatīt valsts imigrācijas politiku. Tiek pieļauts, ka, lai uzturētu tautsaimniecības asinsriti, būs nepieciešams atvērt darba tirgu trešo valstu pilsoņiem mērķtiecīgāk nekā līdz šim.
Atalgojuma evolūcija: mērenība pret pirktspēju
Attiecībā uz darba samaksu, prognozes liecina par “buma” beigām, pārejot uz ilgtspējīgāku kāpumu. Vidējā bruto alga valstī 2026. gadā varētu pieaugt par aptuveni 7%.
Privātais sektors: Šeit algu pieaugums būs jūtamāks, ko noteiks konkurence par darbiniekiem.
Sabiedriskais sektors: Šeit situācija būs stingrāka, jo valsts budžeta plānos vispārējs algu palielinājums nav paredzēts. Izņēmums varētu būt izglītības nozare, kur jauna finansēšanas modeļa ieviešana ļaus pedagogiem saņemt konkurētspējīgāku atalgojumu.
Svarīgi, ka, inflācijai sarūkot līdz 3%, bet algām augot par 7%, iedzīvotāju reālā pirktspēja turpinās uzlaboties – cilvēki par nopelnīto naudu varēs atļauties vairāk nekā iepriekšējos divos gados.
Globālie riski: mākoņi pie horizonta
Neskatoties uz iekšējo optimismu, Latvija kā maza un atvērta ekonomika ir ļoti jutīga pret ārējiem satricinājumiem. Analītiķi izceļ vairākus “sarkanos karogus”:
Eksporta tirgu vājums: Vācijas un Polijas – mūsu nozīmīgo tirdzniecības partneru – ekonomiskā stagnācija var tieši ietekmēt Latvijas rūpniecību.
Ģeopolitiskā nenoteiktība: Iespējamie tirdzniecības kari starp lielvarām, transporta ķēžu pārrāvumi vai jauns energoresursu cenu lēciens var momentāni mainīt inflācijas trajektoriju.
ASV recesijas draudi: Iespējamā lejupslīde ASV radītu ķēdes reakciju visā pasaules finanšu sistēmā.
Noslēguma secinājumi
Kopumā 2026. gads Latvijai solās būt izaugsmes un stabilitātes laiks. Ekonomikas dzinējs darbosies pietiekami jaudīgi, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni, tomēr panākumi būs atkarīgi no valsts un uzņēmēju spējas manevrēt starp globālajiem riskiem un spējas risināt hronisko darbaspēka trūkumu. Galvenais uzdevums būs investīciju pārvēršana augstākā produktivitātē, lai nodrošinātu labklājību ilgtermiņā.
