Ir pazīmes, ka Latvijas ekonomika bremzē, un pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma tā piedzīvo kritumu. Latvijas IKP šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada trešo ceturksni samazinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Savukārt, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, Latvijas IKP samazinājies par 1,7%. Tajā pašā laikā inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20% un eiro izteiksmē Latvijas ekonomika strauji aug. Līdz ar to ekonomikas lejupslīde pagaidām nav īpaši jūtama.
Sagaidāms, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomikā būs grūtības, un ziemas mēnešos gaidāms turpmāks kritums. Augstās energoresursu cenas un straujais patēriņa cenu kāpums Latvijā noved pie iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kas arvien vairāk jūtama tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Pēc maniem aprēķiniem, pat ar valsts atbalstu ar mājokli saistītie izdevumi Latvijas mājsaimniecībām šoziem pieaugs vidēji par 100-120 eiro mēnesī. Tas ir ievērojams pieaugums, kas radīs spriedzi daudzām ģimenēm.
No otras puses, mēs redzam ekonomikas palēnināšanos Eiropā un citos mūsu eksporta tirgos, kas ir drauds mūsu eksporta nozarēm. Piemēram, uzņēmumu apsekojumi liecina, ka rūpnieciskie jauni pasūtījumi visā pasaulē samazinās, bet krājumi pieaug, kas nozīmē, ka pieprasījums rūpniecībā ir mazāks. Pēc manām prognozēm, nākamā gada sākumā Latvijas rūpniecība varētu kristies par vairāk nekā 10%. Eiropas ekonomiku apgrūtina augstā inflācija, kas liek Eiropas Centrālajai bankai paaugstināt procentu likmes pat tad, kad izaugsmes tempi jau palēninās.
Tomēr ilgtermiņa inflācijas riski ir pārāk lieli, lai centrālās bankas tos ignorētu, pat ja tas nozīmētu ekonomikas recesijas izraisīšanu īstermiņā. Līdzās inflācijai un vājākam ārējam pieprasījumam īpaša Latvijas ekonomikas problēma šogad ir būvniecības kritums. Pieaugošās izmaksas ir apturējušas atsevišķu projektu īstenošanu, un valsts investīcijas šogad atpaliek no grafika. Projektu īstenošanas kavēšanās Latvijā nav nekas neparasts.
Patiesībā nebūt nav slikti, ka nākamgad no ES fondiem tiek gaidīts ievērojami lielāks investīciju apjoms nekā šogad. Dabasgāzes deficīts šoziem Eiropai, visticamāk, neapdraudēs. Tomēr cenas joprojām ir augstas, un enerģētikas krīze nebūt nav beigusies. Latvijas ekonomika ir salīdzinoši stabila, ar zemu parādu līmeni un bez acīmredzamām pārkaršanas pazīmēm.
Nav pamata uzskatīt, ka ir iespējama 2008. gada krīzes atkārtošanās. Latvijas ekonomika ir diezgan elastīga un mūsu uzņēmēji spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Tas padara Latviju par pievilcīgu galamērķi uzņēmumiem un investoriem. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP nākamgad sagaidāms par 0,2% samazinājumu.
Tomēr tiek prognozēts, ka nākamā gada otrajā pusē ekonomika atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Manuprāt, šobrīd svarīgākais uzdevums ir nepieļaut, lai energoresursu cenas Latvijā būtu augstākas nekā citās valstīs. Tas nozīmētu konkurētspējas pasliktināšanos ilgtermiņā…