Viņš uzsver, ka slēpts vai noņemts kartes numurs palīdzētu mazināt krāpšanas risku, tomēr galvenā problēma joprojām ir cilvēku neuzmanība – paši klienti dažkārt atklāj krāpniekiem svarīgus datus, piemēram, internetbankas paroli, kartes PIN kodu vai veic klikšķus uz viltus saitēm. Tāpēc būtiskākais ir izglītot iedzīvotājus un informēt par krāpnieku darbības metodēm.
“SEB” bankas pārstāvis Gintauts Giržadas norāda, ka pagaidām nav noteikts konkrēts datums, kad jaunās “Mastercard” kartes tiks ieviestas Baltijas valstīs, taču visticamāk paredzēts pārejas periods, kura laikā kartes tiks nomainītas dabiskā veidā. Savukārt “Swedbank” pārstāvis Ģitis Verčinsks skaidro, ka banka ievēro visas starptautiskās maksājumu karšu organizācijas tehniskās prasības, kas nosaka kartes drošības standartus. Jau tagad liela uzmanība tiek pievērsta norēķinu drošībai – maksājumi ar viedierīcēm tiek veikti, izmantojot tokenizētus kartes datus, biometrisko pārbaudi un tūlītējus paziņojumus par darījumiem.
Eksperti atzīmē, ka līdzīgas izmaiņas varētu sagaidīt arī “Visa” karšu lietotāji, jo maksājumu organizācijas parasti ievieš līdzīgus drošības risinājumus. Tokenizētie maksājumu risinājumi, piemēram, “Google Pay” un “Apple Pay”, kur kartes reālie dati netiek izmantoti un maksātājs tiek identificēts biometriski, kļūst arvien populārāki un drošāki.
Pētījumu dati rāda, ka Baltijas valstīs 2024. gadā lielākā daļa iedzīvotāju saskārās ar krāpnieciskiem mēģinājumiem. Lietuvā ar tiem saskārušies 79% iedzīvotāju, Latvijā – 85%, bet Igaunijā – 86%, liecina kompānijas “Norstat” apkopotā statistika. Kā norāda “Luminor” bankas eksperts Lins Sadeckas,
Lasi vēl: Murgs sāksies 14. augustā un turpināsies 30 dienas pēc kārtas, atklāj meteorologi
Lietuvā krāpnieku uzbrukumi notiek nedaudz retāk nekā Latvijā un Igaunijā, taču kopumā atšķirības nav būtiskas – krāpnieki uzbrūk cilvēkiem neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa vai vecuma. Interesanti, ka cilvēki ar zemiem ienākumiem pat nedaudz biežāk kļūst par krāpnieku mērķi nekā tie, kuri pelna vairāk, taču riski pastāv ikvienam. Tikai aptuveni 8% Baltijas valstu iedzīvotāju nekad nav saskārušies ar krāpniekiem.
