Latvijas iedzīvotāji neapmierināti par gaidāmajiem likuma grozījumiem attiecībā uz bankomātiem

Izskan arī kritika par to, ka šādas iniciatīvas nav balstītas attīstīto valstu praksē un netiek izvērtēta faktiskā efektivitāte, piemēram, cik no aizdomīgajiem darījumiem pēc iepriekšējo sliekšņu samazināšanas patiesībā noveduši pie konkrētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas.

Daži komentētāji norāda, ka šāda pieeja valsts institūciju darbībā ir pārmērīgi birokrātiska, bez izvērtējuma par izmaksām vai iegūto rezultātu. Tiek uzsvērts, ka šāda pieeja rada sajūtu par represīvām metodēm, kuras vērstas pret pašiem valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedoklis

Asociācija, kas pārstāv Latvijas kredītiestādes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumus, uzskata, ka nepieciešamība uzlabot ziņošanas sistēmu par skaidras naudas un aizdomīgiem darījumiem ir saprotama, taču uzsver būtiskas problēmas pašreizējā regulējuma projektā.

Viņi norāda, ka noteikumu punkts, kas paredz nepieciešamību sniegt atskaites par darījumiem, kas veikti no 2025. gada 1. janvāra, nesaskan ar citu noteikumu punktu, kurā norādīts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā sešus mēnešus pēc pieņemšanas. Šāda divējāda pieeja radot neskaidrības un tehniskus riskus.

Lasi vēl: Ļoti nepatīkama un pat bēdīga ziņa visiem, kuri iecienījuši ēst ”Hesburger” restorānos

Asociācija uzsver, ka šīs prasības ir pilnīgi jaunas, un nozares IT sistēmām nepieciešams laiks pielāgošanai – vismaz seši līdz divpadsmit mēneši. Tāpēc Asociācija aicina saskaņot termiņus, lai gan retrospektīva, gan nākotnes ziņošana sāktos tikai pēc noteikta pārejas perioda, kā arī apsvērt iespēju pakāpeniski iesniegt datus un saīsināt prasīto retrospektīvo periodu.

Tāpat Asociācija uzsver, ka tehniskie dokumenti, piemēram, datu shēmas, jāpadara publiski pieejami savlaicīgi, lai kredītiestādes varētu savlaicīgi ieplānot IT izstrādes un resursus, īpaši ņemot vērā arī citas vienlaikus ieviešamās nacionālās un ES prasības.