Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) apsver iespēju iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu nesen pieņemtās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā.
Arodbiedrības galvenie iebildumi un motivācija
LIDA valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns apstiprināja organizācijas plānu vērsties tiesā, jo arodbiedrība uzskata, ka ar jaunajiem grozījumiem tiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret noteiktu amatpersonu grupu. Arodbiedrības vadītājs norāda, ka izmaiņas īpaši būtiski ietekmē tās amatpersonas, kurām dienesta stāžs ir mazāks par 15 gadiem.
Vēl viens būtisks arodbiedrības neapmierinātības iemesls ir saistīts ar to, kā tiks aprēķināta vecuma pensija pēc vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Saskaņā ar plānoto, izdienas pensijas izmaksa tiks pārtraukta, un turpmāk persona saņems vecuma pensiju, kas parasti ir būtiski zemāka nekā izdienas pensija, jo tā tiks aprēķināta pēc vispārējiem principiem, balstoties uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, nevis izdienas aprēķiniem.
Augustāns uzsvēra, ka LIDA savu pieteikumu ST plāno balstīt uz Satversmē nostiprināto principu par taisnīgu atlīdzību. Viņa skatījumā, ja cilvēks ir godprātīgi strādājis un nopelnījis sev pienākošos atlīdzību, viņam ir jānodrošina tiesības to saņemt līdz mūža beigām. Tādējādi arodbiedrība argumentēs, ka esošais risinājums pārkāpj sociālās tiesības un taisnīguma principu attiecībā pret personām, kas visu mūžu veltījušas dienestam sabiedrības labā.
ST pieteikuma sagatavošanas termiņi
Armands Augustāns skaidroja, ka arodbiedrība konceptuāli nekritizē izdienas pensijas vecuma paaugstināšanas ideju kā tādu, taču būtiskākās problēmas slēpjas tieši likuma detaļās un pārejas noteikumos. Šobrīd arodbiedrība aktīvi apkopo informāciju un veic juridisko izvērtēšanu, lai precīzi noteiktu, kuri tieši likuma punkti tiks apstrīdēti.
Pieteikuma sagatavošanai Satversmes tiesā būs nepieciešami vismaz divi līdz trīs mēneši pēc tam, kad likums būs izsludināts (vai pēc tā izvērtēšanas pabeigšanas), kas nozīmē, ka pieteikums ST varētu tikt iesniegts nākamā gada janvārī vai februārī. Augustāns apstiprināja: vēršanās ST ir droša, jautājums ir tikai par precīzu apstrīdēto normu loku.
Grozījumu pieņemšana un valdības argumenti
Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Šīs izmaiņas tieši skars arī iekšlietu dienestos strādājošos.
Valdība argumentēja, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu. Reformas mērķis ir mazināt atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli.
Ietekmes jomas un izņēmumi
Reformas neskars tos izdienas profesiju pārstāvjus, kuri grozījumu spēkā stāšanās brīdī (2027. gada 1. janvārī) jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (t.i., pēc vecuma un stāža kvalificējas tās saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).
Grozījumi paredz turpmāk izdienas pensiju piešķirt tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem, karavīriem un robežsargiem.
No izdienas pensiju profesiju loka tiek izslēgti:
Prokurori un tiesneši (šīm grupām tiek paredzēta speciāla pensija).
Diplomāti.
Plaša radošo profesiju pārstāvju grupa: baleta, cirka un kora mākslinieki, leļļu teātra aktieri, orķestra mākslinieki, solisti, vokālisti, teātra aktieri. Šiem māksliniekiem paredzēti atbalsta pasākumi, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā, jo agrāka pensionēšanās viņu profesijās bieži saistīta ar fizisko spēju zudumu.
Visi amati un profesijas, kuru darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicēji iekšlietu sistēmā.
Detalizētie sistēmas parametri (no 2027. gada)
Grozījumi paredz vairākas konkrētas izmaiņas pensiju aprēķinā un stāža prasībās:
Stāža un vecuma palielināšana: Pakāpeniski piecu gadu laikā tiks palielināts izdienas stāžs un pensionēšanās vecums, pievienojot sešus mēnešus katru gadu.
Aprēķina formula: No pensijas aprēķina izslēgs pēdējos divus mēnešus. Attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta aprēķina formula: pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas.
Minimālais un maksimālais apmērs: Izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru plānots samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem. Papildus samazinājums par pieciem procentiem paredzēts, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
Privātā sektora iekļaušana: Izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, taču ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža.
Pensijas izmaksas pārtraukšana: Izdienas pensiju maksās tikai līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks, un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Finansiālais slogs
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas tika rosinātas arī finansiālu apsvērumu dēļ, jo pašlaik ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Likumu izmaiņu anotācijās norādīts, ka paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, kas rada nepieciešamību pēc ilgtspējīgāka risinājuma.
