Latvijas Valsts mežu darbinieki nereti kļūst par aculieciniekiem mežā gluži vai neticamām lietām. Un arī šoreiz tieši tas ir noticis – ne kuru katru dienu ieraudzīsi tādus notikumus.
Runa šajā reizē ir par āpšiem. It kā jau nekas tik pārsteidzošs, un tomēr – pat ļoti. Darbinieks Ēriks, veicot savus darba pienākumus mežā, nejauši kļuvis par aculiecinieku āpšu… strīdam!
Kas ir vispār zināms par āpšiem? Tas ir plēsējs, kas pieder sermuļu dzimtai, un Latvijā sastopamā suga ir tā dēvētais Eiropas āpsis. Šiem dzīvniekiem ir gana robusts ķermenis, ar īsām, stiprām kājām un tos raksturo izteikti melnbalts purns ar divām gareniskām līnijām. Pieaudzis āpsis sver no 8 līdz 15 kg, atkarībā no dzimuma un brieduma. Āpšiem ir ļoti spēcīgas ķepas, asi zobi un nagi, kas piemēroti rakšanai.
Āpši, lielākoties, dzīvo mežos un gravās. Viņi izrok plašas, sarežģītas alas, kas var būt pat vairākus metrus dziļas un tiek izmantotas vairākām paaudzēm pēc kārtas. Šīs alas bieži vien ir ar vairākām “istabām”.
Lasi vēl: 3 spēcīgi senlatviešu ticējumi, kas jāizdara 1.maijā: tas palīdz piesaistīt gaismu, pārticību un veiksmi
Šie ir nakts dzīvnieki, kuru maksimālā aktivitāte ir tumšajā diennakts laikā, bet barojas tie ar sliekām, kukaiņiem, dažādām augu saknēm, nelieliem grauzējiem un putnu olām. Ziemā āpši, atšķirībā no lāčiem, neguļ ziemas miegu, bet ziemo “daļēji” – tie var gulēt ilgstošākus posmos, ar nosacījumu, ka ārā ir ļoti lieli mīnusi. Citādi tie neaizmieg. Āpši dzīvo “ģimenēs”, kas dala savas alas un barošanās teritorijas.
Interesanti, ka latviešu tautas ticējumos āpši reizēm tiek uzskatīti par viltīgiem un gudriem dzīvniekiem, tāpat arī eksistējis uzskats, ka āpša tauki var noderēt pie dažādām kaitēm.
Latvijā āpši ir stabila suga, un, visticamāk, ir sastopami visā Latvijas teritorijā, īpaši tur, kur ir lielāki meža apvidi.
Bet Valsts Mežu Dienesta darbinieks Ēriks stāsta, ka veicot savus darba pienākumus Apes pusē, bijis liecinieks kaut kam neparastam – āpšu strīdam. Visticamāk, tas saistīts ar pavasara atnākšanu un arī āpšu riesta laika sākumu.
Šajā periodā šie dzīvnieki kļūst aktīvi – tie iezīmē savas teritorijas un meklē partnerus. Video redzamā “saruna” pie alas, visticamāk, ir lielisks piemērs šādai āpšu uzvedībai.
Skaties video – āpši strīdas pie alas Latvijas mežos:
