Lielākajam Latvijas plēsējam – brūnajam lācim tieši jūnijs un jūlijs ir riesta laiks, kad arī dzīvnieki vairāk pārvietojas pa teritorijām un ir lielāka iespēja tos satikt mežā.
Tieši tas gadījies ar “Latvijas Valsts mežu” Austrumu medību reģiona vadītāju Mārtiņu Putniņu, kurš vēl maija izskaņā pie medību barotavas Ziemeļvidzemē, “saskrējās” ar lāčiem. Jā, šoreiz tie bija vairāki dzīvnieki, ne tikai viens.
Jāatceras, ka riesta laikā lāči biežāk pārvietojas pa dažādām teritorijām, biežāk pārvar lielākus attālumus, turklāt pārvietojas baros un ir gana aktīvi. Lācis, būdams Latvijas mežos, sastopamais lielākais plēsējs, kas ir arī gana ātrs, ir ar ļoti labi attīstītu ožu un dzirdi.
Vairākkārt runāts, ko tad īsti darīt, ja mežā esi sastapies ar lāci? Protams, ka sajūtas nav patīkamas, tomēr eksperti iesaka – noteikti nekliegt, neskriet un nemēģināt dzīvnieku nobiedēt. Tā vietā, netaisot lielu troksni, neuzgriežot lācim muguru, lēni un mierīgi atkāpties.
Ko par to saka cilvēki komentāros?
Skaists jau ir tas ķepainis, bet… viņš pašlaik iemājojis manas bērnības takās, kur 4-5 km gājām pa lielceļu caur mežu uz autobusu. Toreiz mēs gājām, skolas bērni gāja uz skolu, neviens nebaidījās. Nezinu, kā būtu tagad, kad kājām pa šo ceļu būtu jānonāk mājās, nez vai uzdrīkstētos bērnus vienus laist. Viss ir skaisti, kamēr tā problēma tevi neķer…
Lasi vēl: Leģendārā aktrise Mirdza Martinsone pasaka, ko patiesībā domā par sarunāšanos krievu valodā
Varbūt nevajag tos lāčus, vilkus, lūšus un citus savairot bezjēgā, zinot, ka meži izcirsti un viņiem nav, kur dzīvot un ko ēst. Bet tagad jau modē tā “zaļā” padarīšana… Visas vistas ārā, ūdeles, lapsas, truši uz mežu, kura nav, govis maitā gaisu…
Varētu kursus zoodārzā kāds pasniegt, kā pareizi rīkoties. Praktiski, nevis teorētiski – es aizietu paskatīties.
Lai taču labāk barotavās ēd nevis laukus ārda un bišu dravas posta.
Mani vienmēr fascinē ieteikums “lēni un mierīgi atkāpties”. Būtu jārīko kādi kursi – kā mežā atmuguriski staigāt.
