Ko var darīt, lai kaķis ēstu pilnībā, nevis tikai mērci?
Pirmais, ar ko jāsāk, ir veselības stāvokļa pārbaude. Ja ar veselību viss ir kārtībā, var mēģināt mainīt pašu barošanas procesu:
Piemērotas tekstūras izvēle. Daudziem dzīvniekiem ir vieglāk ēst viendabīgu barību – pastētes, musus, suflē. Tās neprasa košļāšanu, vienmērīgi smaržo un dzīvnieks tās uztver kā vienotu ēdienu. Dažreiz pietiek ar to, ka barība-gabaliņi tiek aizstāta ar pastēti, lai situācija pilnībā mainītos.
Ražotāja maiņa un barības kvalitāte. Dažādiem zīmoliem ir dažādas receptes. Vienā barībā gabaliņi ir pietiekami blīvi, citā – mīksti un aromātiski. Iespējams, cits ražotājs piedāvās līdzsvarotāku tekstūru, un gabaliņi tiks ēsti tikpat labprāt kā mērce.
Porciju korekcija. Ja porcija ir pārāk liela, mērce sadalās pa gabaliņiem nevienmērīgi, un daļa barības ātri zaudē apetīti. Mazākas porcijas, bet biežāk – labākais variants. Šāda pieeja palīdz dzīvniekam apēst visu, kas atrodas bļodā. Barības pasniegšanas uzlabošana. Barību var nedaudz uzsildīt līdz siltam stāvoklim – tas pastiprina aromātu. Tāpat dažreiz palīdz neliela daudzuma silta ūdens vai droša nesālīta buljona pievienošana: tādā veidā šķidrums piesūksies gabaliņiem un padarīs tos garšīgākus.
Lai iznīdētu celmu blakus vecmāmiņas kapam izmantojām senu ķīniešu metodi, pastāstīšu kāda tā ir
Secinājums
Mērces iecienīšana ir izplatīta uzvedība, un vairumā gadījumu tā ir izskaidrojama ar fizioloģiju, smaržu, tekstūru vai mājdzīvnieka ieradumiem. Tomēr pilnībā ignorēt gabaliņus nevajadzētu: ir svarīgi, lai kaķis saņemtu visu barības vielu kompleksu, kas paredzēts diētā. Pērkot barību izlasiet sastāvu. Sastāva ir jādominē gaļai, nevis graudaugiem. Atceraties – kaķi un suņi ir gaļēdāji, nevis graudēdāji.
Izvēlieties tekstūru, koriģējiet porcijas, izmēģiniet dažādus barošanas variantus – un atcerieties, ka katrs dzīvnieks ir unikāls. Un, ja jums ir šaubas, vienmēr labāk konsultēties ar speciālistu, lai pārliecinātos, ka jūsu pūkainais draugs saņem tieši to uzturu, kas viņam ir nepieciešams. Biedrība arī uzsver, ka pēc iespējas vairāk cenšas darīt tā, lai barība tiktu izmantota lietderīgi. Jaucot to kopā ar svaigu gaļu, olām utt. Bet racionālāk tiešām būtu labāk atnest 2kg labas barības, nevis milzīgu maisu ar tādu, kas beigās kļūst par voljēra pakaišiem.
Pēc pieredzes var teikt, ka negatīvie komentāri lielākoties rodas nevis no ļaunas gribas, bet no nezināšanas. Cilvēki bieži jūtas aizskarti, ja viņiem šķiet, ka “kritizē viņu ziedojumu”, pat ja patversme patiesībā skaidro praktisku problēmu — dzīvnieki šādu barību neēd, un nolūks nav kādu nosodīt, bet gan informēt, lai ziedojumi tiešām būtu noderīgi.
Daļa komentētāju rīkojas emocionāli: “Galvenais – dot!” “Kaķi ēdīs to, ko dos!” “Ko vēl viņi tur izdomā…” Bet realitāte ir cita: dzīvnieka fizioloģiju ar emocionālu argumentu nepārlieksi. Ja barība ir nekvalitatīva, pilna ar graudiem, soju, “dzīvnieku proteīniem” bez izcelsmes un cukuriem, tad kaķis to tiešām neēd, un te nav vainojama patversme. Kad cilvēks uzzina: ko nozīmē “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti”, kāpēc sojas proteīns nav tas pats, kas gaļas proteīns, kāpēc cukurs barībā ir kaitīgs, — tad attieksme mainās.
Patversmē tas nozīmē arī — izšķiesta barība, izšķiesta jūsu (ziedotāju) nauda, un dzīvnieks tāpat paliek izsalcis. Tieši tāpēc labāk ir mazāk, bet kvalitatīvi, nekā daudz, bet neēdami.
Vai Tu jau biji lasījis šo publikāciju un kā tu vērtē cilvēku komentārus – tie ir pamatoti vai tomēr vajadzētu mazliet izglītoties? Un kā uzvedas jūsu mājdzīvnieks barošanas laikā? Vai tas nolaiza tikai mērci, vai ar apetīti apēd visu porciju? Kādai sausajai barībai tas dod priekšroku? Dalieties novērojumos komentāros.
