Patvaļīga darbība arī savā īpašumā var kļūt par iemeslu ne tikai naudas sodam, bet arī nopietnākām problēmām — ja tiek nodarīts kaitējums dabai vai pārkāpti noteikumi
Atgādina: pat savā lauku īpašumā koka nozāģēšanai nepieciešama atļauja, īpaši tad, ja koks pieder pie aizsargājamiem sugām vai aug netālu no meža. Koku ciršana savā īpašumā tiek regulēta ar likumu, un tās veikšanai jāievēro noteiktas procedūras. Par to atgādināja Valsts būvniecības un mājokļu – komunālās saimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Pēc viņa teiktā, daudzi iedzīvotāji kļūdaini uzskata, ka viņiem ir tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par koku nozāģēšanu savā zemē, tomēr praksē tas var radīt administratīvu vai pat nopietnu atbildību. Tikai pēc tam vēršas pēc padomam, kad jau kļūda pieļauta.
Gadījumā, ja koks tiek nozāģēts patvaļīgi, pilsoņiem var tikt piemērots administratīvais sods. Juridiskām personām un amatpersonām sods ir lielāks. Ja šajā procesā tiek izmantoti speciāli tehniskie līdzekļi, piemēram, motorzāģis vai traktors, sods pieaug. Papildus tam iespējama arī izmantotās tehnikas konfiskācija.
Kad koka nociršana var kļūt par nopietnu problēmu
Pastiprinātos apstākļos — ja tiek nodarīts būtisks kaitējums videi vai rupji pārkāpts likums — patvaļīga koku ciršana var tikt kvalificēta kā nopietns pārkāpums.
Valsts būvniecības un mājokļu – komunālās saimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka izšķirošais faktors nav tikai atļaujas esamība, bet arī koka suga, tā stāvoklis un atrašanās vieta. Dažos gadījumos pat savā zemes gabalā augošs augs var tikt uzskatīts par meža fonda daļu vai aizsargājamu objektu.
Vienlaikus likumdošana paredz vairākus izņēmumus, kad koku iespējams nocirst bez iepriekšējas saskaņošanas ar valsts iestādēm. Piemēram, atļauja nav nepieciešama, ja koks:
-Apdraud ēkas vai inženiertehniskos tīklus;
-Ir avārijas stāvoklī;
-Ir pilnībā nokaltis vai bojāts ar kaitēkļiem;
-Ir paša īpašnieka stādīts.
Tomēr arī šādos gadījumos jābūt dokumentiem, kas to apliecina. Parasti tas ir akts vai specializētas komisijas slēdziens, kas apstiprina auga bīstamo vai avārijas stāvokli. Bez šādiem dokumentiem ciršana var tikt atzīta par patvaļīgu.
Koku ciršanas un zāģēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Šo noteikumu 4. punkts paredz, ka, lai cirstu kokus ārpus meža, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāsaņem pašvaldības atļauja, ja koki atrodas:
-pilsētu vai ciemu teritorijās;
-īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav sadalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālajās zonās;
-teritorijās, kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī šo pieminekļu aizsargjoslās;
-parkos;
-alejās (arī tad, ja tās atrodas ceļu zemes nodalījuma joslās);
-gar valsts un pašvaldību ceļiem;
-virszemes ūdens objektu aizsargjoslās, izņemot mākslīgu ūdensobjektu aizsargjoslas, ja kokus zāģē ne tālāk kā 50 metru attālumā no virszemes ūdensobjekta vai visā palienes platumā gar ūdenstilpni, kurai raksturīga periodiska applūšana;
Ministru kabineta noteikumu 5. punkts skaidro, ka šis koku ciršanas aizlieguma periods neattiecas uz kokiem, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem, kā arī uz augļu kokiem un bīstamiem kokiem, kas var apdraudēt sabiedrības drošību.
Lasi vēl: Medus kūkas rulete vien 30 minūtēs – tik maiga un ar izteiktu medus garšu
Īpaši aizsargājamās sugas un koku šķirnes
Speciālists norādīja, ka neatkarīgi no tā, kur koks atrodas zemes gabalā, tā nozāģēšanai nepieciešama atļauja, ja tas pieder pie vērtīgajām un aizsargājamām sugām. Šajā sarakstā pašlaik ir aptuveni 50 sugas, to vidū: ozols, osis, kļava, ķirsis, liepa, gobas un citas. Visām šīm sugām ir noteikts īpašs aizsardzības režīms.
Pirms šādu koku nociršanas jāvēršas attiecīgajā iestādē — parasti vietējā mežsaimniecības pārvaldē vai vides aizsardzības nodaļā. Tur tiek veikta koka stāvokļa izvērtēšana, noteikta nepieciešamība pēc ciršanas un, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums, tiek izsniegta atļauja. Bez šīs atļaujas jebkādas darbības ar aizsargājamām sugām tiek uzskatītas par pārkāpumu.
Dzīvnieki no Sarkanās grāmatas
Speciālists arī atgādināja par retu dzīvnieku sugu aizsardzības normām. Ja uz koka, kuru paredzēts nocirst, atrodas putna ligzda, kas ierakstīta Sarkanajā grāmatā, vai cita aizsargājama suga, koku nocirst ir kategoriski aizliegts. Šīs normas pārkāpšana var izraisīt ne tikai naudassodu, bet arī kriminālatbildību par retu dzīvnieku dzīvotnes bojāšanu.
Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar attiecīgā reģiona pārvaldi vai vides aizsardzības departamentu, lai saņemtu oficiālu atzinumu. Speciālists uzsvēra, ka labāk ir jau iepriekš pārliecināties par savu darbību likumību, nekā pēc tam nest atbildību par vides aizsardzības likuma pārkāpumiem.
