Otrā daļa: ko patiesībā meklē mūsdienu sieviete
Turpinot stāstu par Didzi un viņa meklējumiem, ir jāsaprot viena būtiska lieta. Viņam ir piecdesmit četri gadi, un viņš nāk pie šīm jaunajām, pašpietiekamajām sievietēm ar diezgan savādu piedāvājumu.
Viņš grib meiteni, kura ir sportiska un vizuāli pievilcīga, bet pats tajā pašā laikā nevēlas ieguldīt ne kripatiņas sava laika vai uzmanības, lai radītu svētku sajūtu.
Ko vīrietis šajā vecumā var piedāvāt jaunākai partnerei? Gudrību? Mūsdienu sievietes pašas apmeklē kursus, seminārus un attīstās, tāpēc Didža novecojušie dzīves padomi viņām nešķiet saistoši. Stabilitāti? Lielai daļai šo sieviešu tā jau ir.
Fizisko enerģiju? Šeit konkurence ar jaunākiem vīriešiem ir neizbēgama.
Jāmaina attieksme, nevis iepazīšanās lietotne
Svarīgi ir saprast, ka vecums pats par sevi nav nekāds bieds. Latvijā ir daudz vīriešu virs piecdesmit, kuri ir ārkārtīgi pievilcīgi, harizmātiski un kurus sievietes burtiski apber ar uzmanību.
Taču viņiem visiem ir viena kopīga īpašība — viņi ir kopti, atvērti dialogam un, pats galvenais, viņi ir dāsni. Un es šeit nedomāju tikai materiālo pusi.
Viņi ir dāsni savās emocijās, viņi prot pateikt komplimentu, viņi prot plānot kopīgu laiku un viņi patiešām interesējas par sievieti kā personību, nevis kā par papildinājumu savam interjeram.
Gaidīt, ka tavā dzīvē ienāks jauna un skaista sieviete bez jebkādām prasībām, bet pašam tajā pašā laikā turpināt taupīt uz kafijas tasi un sūdzēties par dzīvi — tā nav nekāda romantika.
Tā ir parasta skopulība un nevēlēšanās redzēt otru cilvēku kā vērtību. Sievietes to nolasa mirklī, bieži vien pat pirms pirmās tikšanās.
Noslēguma pārdomas
Kamēr Didzis un viņam līdzīgie “mednieki” turpinās vainot jauno paaudzi savās neveiksmēs, viņu telefoni klusēs. Pasaule ir mainījusies, un vīrieša vērtība mūsdienās vairs netiek mērīta tikai pēc tā, ka viņš “nestreso un nedzer”.
Šodien attiecības ir par kopīgu prieku, par cieņu un par vēlmi otru cilvēku padarīt laimīgāku.
Varbūt Didzim ir laiks nevis meklēt “sievieti bez prasībām”, bet gan pašam sev pajautāt — ko es varu dot šai pasaulei un cilvēkam sev blakus?
Jo mīlestība un saskaņa sākas nevis ar prasību sarakstu, bet gan ar spēju būt dāsnam un patiesam savās jūtās.
Vai arī tavā paziņu lokā ir kāds “mūžīgais meklētājs”, kurš vēl joprojām cer uz brīnumu? Atceries, ka dzīve ir par došanu, nevis tikai par prasīšanu!
