Kādreiz visa valsts skandēja dziesmu par kalnu lavandu, bet padomju dāmu audzētāji par lavandas audzēšanu savā dārzā nevarēja pat sapņot. Jau pats salikums “kalnu lavanda” liecināja, ka tas ir savvaļas augs, kuru ir grūti pieradināt. Taču laiks iet uz priekšu, un lietas mainās.
Divu veidu lavanda. Atšķirības starp angļu un franču lavandu
Ir divas (nosacīti) lielas grupas: platlapu lavanda vai franču lavanda, un šaurlapu lavanda, ko dēvē arī par angļu lavandu.
Tie izskatās līdzīgi, bet ir atšķirīgi augi.
1. Izturība. Angļu lavanda ir daudz izturīgāka. Franču lavanda vispār neiztur aukstas ziemas. Tāpēc platlapu (franču) lavanda mūsu dārzos ir retāk sastopama, jo tas ir siltumu mīlošs augs, kas mūsu platuma grādos nepārziemo. Mēs nevarēsim audzēt platlapu lavandu. Taču šaurlapu lavanda ir diezgan nepretencioza. Labi kopjot, tā labi aug un labi ziemo, ja tai tiek radīti piemēroti apstākļi.
2. Lielums. Franču lavanda ir liela un izaug līdz pat metram augstumā un platumā, savukārt angļu lavanda ir daudz mazāka un kompaktāka, un tās augums nepārsniedz 50-60 cm.
3. Ziedēšanas laiks. Franču lavandas ziedēšanas laiks ir daudz ilgāks – apmēram 3 mēneši salīdzinājumā ar vienu mēnesi angļu lavandas ziedēšanas laikā.
4 – smarža. Ja meklējat izteiktu lavandas smaržu, izvēlieties angļu lavandu. Tā rada spēcīgu aromātu, kas caurstrāvo gaisu, savukārt franču lavandai ir daudz vieglāks aromāts, kas, lai gan patīkams, vairāk atgādina rozmarīnu.
Franču un angļu ir tikai divas no daudzajām šī populārā auga šķirnēm. Jūs dzirdēsiet arī par viengadīgo plūksnaino lavandu, spāņu lavandu vai lavandiņām, kas ir hibrīda šķirne, kurai piemīt ļoti spēcīgs aromāts.
1. noslēpums. Pareizas vietas un augsnes izvēle audzēšanai.
Vispirms ir vērts pieminēt, ka lavanda ir vairāk stepju augs nekā kalnu augs. Savvaļā tā aug nabadzīgās smilšmāla augsnēs, atklātās vietās. Tāpēc mēs lavandu stādām saulainākā vietā, lai mūsu īsajā vasarā tā saņemtu maksimāli daudz saules.
Lai izvairītos no sakņu sistēmas izkropļo***ās, lavanda jāstāda labi drenētā augsnē. Augsnei jāpievieno smiltis vai perlīts, mālainās augsnēs nepieciešamas lielas smilts devas, līdz pat 50 procentiem. Turklāt vieta nedrīkst atrasties zemā vietā. Labāk lavandu stādīt uz paaugstinātas dobes vai kalna. Lavanda viegli panes sausumu, taču tās sakņu pārmitrināšana ir ļoti bīs***a.
2. noslēpums. Pareizi organizēta lavandas pārziemošana
Vasarā lavanda necieš no pārmērīga mitruma, ja ir iestādīta paaugstinātā vietā, bet ziemā un pavasarī, atkušņa laikā, saknes var pārmitrināties. Lai no tā izvairītos, pirms pārziemošanas augsni zem augiem ir jānoirdina. Vaļīga, sausa augsne darbojas kā gaisa spilvens, pasargā sakņu sistēmu no sala un palīdz novadīt mitrumu sniega kušanas laikā. Nav lieki augsni zem lavandas krūmiem mulčēt ar rupju organisku materiālu, piemēram, mizas gabaliņiem.
Šaurlapu lavanda ne tik daudz baidās no sala, cik cieš no sakņu izkrišanas. Šim puskrūmam ir ļoti maiga miza, kas ir jutīga pret ziemas laikapstākļu izmaiņām. Reģionos, kur ziemas sākumā uzsnigs sniegs un saglabāsies līdz pavasarim, lavanda ziemo labāk. Taču biežas laikapstākļu maiņas no sala līdz atkusnim un atpakaļ augam ir kaitīgas.
Omīte atklāja noslēpumu, kāpēc kafiju vajadzētu bērt iekšā savos apavos
Lavanda pārziemo ar dzinumiem, tāpēc, lai pasargātu tos no nokrišņu ietekmes, ir labi ierīkot no skujkoku lapenēm veidotu gaisa aizvēju. Taču lavandu neiesaiņojiet ar spunblonu vai polietilēnu. Šādā patvērumā augam ir daudz lielāka iespēja izžūt un iet bojā.
Pirms ziemošanas lavandas dzinumi ir jāsaīsina. Lavanda parasti labi reaģē uz apgriešanu, veidojot daudz jaunu sānu dzinumu ar ceriņu ziedkopām. Pieaugušas lavandas krūms ātri izaug diametrā, un ziedkopas ir 50-60 cm augstas.
Lasi vēl: “Tīri kāposti” – bez ķimikālijām: žēl, ka iepriekš par šiem trikiem nezināju (tie tiešām darbojas, lai gan daudzi smejas)
Nogrieztus lavandas dzinumus var izmantot kā spraudeņus stādāmajam materiālam. Mūsuprāt, tas ir labākais veids, kā pavairot šo ziedu.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..