23. oktobris dažās kultūrās ir saistīts ar dažādiem tautu ticējumiem un tradīcijām. Latviešu tautas ticējumos šī diena bija pazīstama kā Simjūda diena. Tā simbolizēja ražas novākšanas beigas un gatavošanos ziemai. Taču bija arī daži īpaši rituāli, kas bija jāizdara, lai sargātu savu ģimeni, mājokli un laimi.
Latviešu ticējumos Simjūda diena iezīmēja laiku, kad zemnieki pabeidza lauksaimniecības darbus un sāka gatavoties ziemas mēnešiem. Šī diena bija kā robežšķirtne starp rudeni un ziemu. Tāpēc cilvēki ticēja, ka šajā dienā vairs nedrīkst darīt lauku darbus, jo tas varot ietekmēt nākamā gada ražu.
Latvieši uzskatīja, ka šajā dienā ir jāizvairās ne tikai no lieliem lauku darbiem, bet arī no trokšņošanas, lai netraucētu gariem. Šī diena simbolizē laiku, kad daba pamazām devās atpūtā.
Papildus tam, šajā dienā cilvēki veica dažādus rituālus, lai pasargātu savus mājokļus un saimniecību no ļauniem gariem un dažādām likstām, kas var piemeklēt gada tumšajā laikā. Tautas ticējumi vēstī, ka izpildot speciālus rituālus, tādā veidā var nodrošināt labvēlību un aizsardzību, gaidot ziemas iestāšanos.
23. oktobris būtībā šī diena bija veltīta dažādiem sagatavošanās darbiņiem un tradicionāli svinēta kā laika posms, kad jāsāk domāt un gatavoties ziemas mēnešiem.
Lūk, kādi rituāli mūsu senču laikos bija saistīti ar 23.oktobri:
Mājas svētīšana
Šis bija nozīmīgs rituāls, kad saimnieki bieži iesvētīja savu māju ar dažādām dabas veltēm, piemēram, kvēpinot kadiķi vai pat izmantoja svētīto ūdeni, lai sargātu no ļaunuma un likstām gan mājokli, gan ģimeni, gan savu laimi. Izmantoja arī pīlādžu zariņus, ko iekarināja virs ieejas durvīm – ticēja, ka tie pasargā no tā, ka mājās varētu iekļūt nelabie spēki.
Lasi vēl: Taurenis, kas lidinās oktobrī: seni tautas ticējumi – māņi vai tomēr brīdinājums
Uguns rituāli
Kopš senseniem laikiem cilvēki ticēja, ka uguns ir attīrīšanas simbols. Tāpēc šajā dienā cilvēki kvēpināja un dedzināja gan vecus zarus, gan sausu zāli, gan rudens labas. Principā dedzināt varēja jebko, jo uzskatīja, ka dūmi attīra vidi un apkārtni, un uzliek “bloku” negatīvajām enerģijām. Tāpēc, ja vien jums dārzā ir palicis kaut kas nesadedzināts, šī ir īstā diena, kad to izdarīt.
Atstāja ražu
Dažās tautības ticēja, ka uz lauka ir jānes ražas paliekas, piemēram, dārzeņi vai ķirbis, lai nodrošinātu labvēlību zemes gariem un meža zvēriem. Tas, savukārt, nozīmēja to, ka Visums nākošajā sezonā atdarīs ar labu ražu.
Vāca un kaltēja zāles
Šajā dienā saimnieces kaltēja vasarā savāktās pļavu un meža zāles, kuras uzskatīja par aizsargājošām un dziedējošām. Tās sēja saišķos, lai žāvētu un vēlāk tās izmantoja zāļu tējām vai amuletiem.
Dziedāja
Dažās citās tautās, atšķirībā no latviešiem, kas uzskatīja, ka trokšņot nedrīkst, citi šo dienu pavadīja dziedot. Nedrīkstēja sūkstīties un sūdzēties par skaudru dzīvi, jo uzskatīja, ka tas nozīmē to, ka arī nākošajā gadā neveiksies. Tāpēc cilvēki šajā dienā dziedāja un vienkārši svinēja dzīvi, lai piesaistītu veiksmi.