4. jūlijs Senlatviešu kalendārā minēts kā Liepu diena, jo tieši šajā dienā sāka ziedēt liepu ziedi, kas bija ļoti nozīmīgi katrā mājsaimniecībā.
Lasīt vairāk
3. jūlijs tautas senajā kalendārā ir veltīts kādam mazam putniņam – paipalām. Tās bija svarīga ražas laika zīme, un, protams, arī ticējumu vēstnesis.
Lasīt vairāk
2. jūlijs senajos tautu kalendāros saukts par Bišu dienu. Tika uzskatīts, ka šajā laikā bites strādā īpaši cītīgi un sāk pildīt šūnas ar medu.
Lasīt vairāk
Daudzu tautu kultūrās, arī mūsu senču, pastāvēja ticējumi, ka daži koki, kas stādīti mājas tuvumā, spēj ietekmēt cilvēku dzīvi, enerģētiku un pat likteni.
Lasīt vairāk
24. jūnijs jeb Jāņu diena latviešu tautas tradīcijās ir ļoti, sena un rituāliem bagāta diena. Senlatvieši tai piešķīra spēcīgu simbolisku un arī praktisku nozīmi.
Lasīt vairāk
23. jūnijs – Līgo vakars, ko svin ne tikai Latvijā, bet arī citās zemēs. Tomēr senajos kalendāros šī diena minēta kā Rēgu diena.
Lasīt vairāk
Papardes ir viens no maģiskākajiem augiem latviešu un arī citu tautu folklorā, īpaši vasaras Saulgriežos jeb Jāņos, kad to simboliskā nozīme kļūst īpaši spēcīga. Ar papardēm un to spēku ir saistīti vairāki ticējumi.
Lasīt vairāk
21. jūnijs Senlatviešu kalendāros ir īpaša diena – teikts, ka tā ir garākā diena un īsākā nakts. Tie ir vasaras Saulgrieži, ar kuriem saistāmas daudzas tradīcijas un ticējumi.
Lasīt vairāk
Tautas ticējumi par piektdienu latviešu tautas paražās ir bagāti ar dažādiem rituāliem, ieteikumiem un aizliegumiem. Piektdiena bieži tika uzskatīta par saimnieciski un garīgi īpašu dienu, dažkārt pat svētu.
Lasīt vairāk
18. jūnijs latviešu tautas kalendārā tika dēvēts par Vārnu nakti, un šis nosaukums ir cieši saistīts ar ticējumiem un šo putnu uzvedību.
Lasīt vairāk
15. jūnijs dažādu tautu, tajā skaitā Senlatviešu kalendārā, nosaukts par Zāļu dienu, un šajā dienā bija īpašas paražas, lai veiksme nenovērstos.
Lasīt vairāk
14. jūnijs seno latviešu kalendārā saistīts ar Viestura dienu. Šai dienai tika piedēvēta īpaša nozīme un skaistas tradīcijas.
Lasīt vairāk