Slavenās aktrises Mirdzas Martinsones vārds komentārus neprasa – viņa ir viena no izcilākajām latviešu skatuves un kino māksliniecēm, kuras talants ir spilgti apliecinājies gan teātrī, gan filmās.
Sarunā Latvijas Radio 1 raidījumā “Laikmeta krustpunktā” tika apspriestas tēmas, kas liek aizdomāties ikvienam no mums…
Lasi arī: Veidojot grimu pēc 50 gadu vecuma, no šīm metodēm vislabāk izvairīties
Mirdza piedzima 1951. gada 16. augustā Rīgā, vēlāk viņa mācījās Rīgas 7.vidusskolā. Pēc tam iestājās Tautas kinoaktieru studijā, kuru absolvēja 1971.gadā. Tajā pašā gadā viņa arī uzsāka studēt Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, kur apguva aktrises profesiju. Pēc studiju beigām kļuva par Dailes teātra aktrisi.
Nenoliedzami, ka vispopulārākā loma ir filmā “Mirāža”, ko nofilmēja režisors Aloizs Brenčs un kas kļuva pazīstama visā Padomju Savienībā. Mirdza Martinsone bija precējusies ar aktieri Mārtiņu Vērdiņu, un viņai ir divi bērni – dēls Mārtiņš Matīss un meita Mada. Aktrise joprojām dzīvo Rīgā un ir Dailes teātra aktrise.
Ja neskaita “Mirāžu” vēl viņa ieguva lielu skatītāju mīlestību vienā no latviešu pirmajiem seriāliem, ko nofilmēja režisors Aigars Grauba un tas bija seriāls “Sirdsmīļā Monika”, kur atveidoja vienu no galvenajām lomām. Pārējās galvenās lomas šajā komēdijseriālā atveidoja Olga Dreģe, Jānis Reinis un Leons Krivāns.
Raidījumā notiek saruna par “padomju laika” filmām, kuras ir daļa no aktrises jaunības dienām – neko sliktu tur viņa nesaredz. Lomas nebija politiskas, tās, lielākoties bija par mīlas vai sadzīviskiem stāstiem.
Nekad nebiju iedomājies, ka sieviete, ar kuru satikos, varētu būt tik viltīga — man nācās rīkoties
Teātra māksla ir ļoti gaistoša mūsdienās, un daudzi cilvēki pat vairs neatceras, ne kas ir Uldis Pūcītis, ne kas ir Vija Artmane. Šo leģendu vietā paliek tikai filmas, kas dzīvo mūžīgi.
Par cik šobrīd ir krasas diskusijas Latvijā par krievu valodu, aktrise uzskata, ka, iespējams, šobrīd var mazliet iepauzēt ar lugām, kuru autori ir krievi, taču nez vai to vajadzētu darīt uz visiem laikiem.
“Kaut kad man vajadzēja izteikties krieviski, es jau vairs neatceros, kur… Un es sapratu, ka jau sāku valodu aizmirst. Valoda jau nav nekas slikts, valoda ir jāzina!” – tā aktrise.
Jāatgādina, ka sabiedrībā šobrīd valda liela spriedze saistībā ar notikumiem Ukrainā un pasaulē.
Lūk, ko aktrise stāstīja raidījumā:
