Šovasar Olga Dreģe ir uzaicināta piedalīties Ulda Marhileviča un Māras Zālītes dziesmuspēlē Tobāgo!, un pašlaik notiek intensīvi mēģinājumi. Neskatoties uz aizņemto ikdienu, aktrise atzīst, ka tas viņu tikai iepriecina, jo dzīve turpina dāvāt jaunus izaicinājumus un iespējas.
Viņa ir pārliecinājusies, ka vecums nav šķērslis darbam uz skatuves. Saglabājot lielisku fizisko formu un pašsajūtu, Dreģe neplāno pārtraukt savu karjeru, bet gan turpina to ar nemainīgu enerģiju un aizrautību.
Visu mūžu viņa ir dzīvojusi intensīvā darba ritmā, vienmēr saglabājot enerģiju, spēku un apņēmību. Tomēr Dreģe neslēpj, ka pieņemt vecuma nestās pārmaiņas nav viegli. Lai gan viņa apzinās, ka kādreiz būs jānodod vieta jaunajai paaudzei, teātrī nejūtas atstumta. Gluži pretēji – viņa vienmēr ir pratusi sadarboties ar kolēģiem, un šo savstarpējo sapratni un cieņu augstu novērtē.
Olga Dreģe atzīst, ka publikas uzmanība viņai nekad nav bijusi apgrūtinoša. Atšķirībā no daudziem māksliniekiem viņa nekad nav jutusi vēlmi aizbēgt no sabiedrības vai pazust tālumā. Viņai patīk būt starp cilvēkiem, piedalīties pasākumos gan lielpilsētās, gan reģionos, un tikšanās ar skatītājiem viņai vienmēr ir kā sirsnīga un dvēseliska saruna.
Tomēr šajā dzīves posmā viņa arvien biežāk aizdomājas par mūžības tēmu, apzinoties, ka kādu dienu pienāks laiks noslēgumam. Taču, raugoties atpakaļ uz savu dzīvi un sasniegumiem, Dreģe ar pārliecību var teikt – viņa ir bijusi laimīga.
Aktrise stāsta, ka cenšas pēc iespējas vairāk laika pavadīt dabā un īpaši priecājas par brīžiem, kad var apciemot savu jaunāko māsu Mārīti laukos. Ar sajūsmu viņa apraksta šo vidi – kazas, vistas, ievārījuma vārīšana, konservēšana, dārza darbi un malka rada īstu latviešu lauku dzīves ainavu. Dreģe atzīst, ka līdz 20 gadu vecumam arī pati dzīvojusi laukos un labi pārzina visus lauku darbus. Pat kūtsmēslu smarža viņai raisa siltas un nostalģiskas bērnības atmiņas.
