Šefpavārs bieži lutināja mūziķi ar izsmalcinātām maltītēm. Viena šāda īpaša ēdienreize notika dziedāšanas klasē Jelgavā, kur viņš pagatavoja olu kulteni ar franču saldo krējumu, kas atgādināja sviesta konsistenci, un bagātīgu kārtu melno ikru. Šī greznā un izcilā kulinārijas mākslas paraugstunda ir palikusi atmiņā kā neaizmirstams piedzīvojums.
Mārtiņš, kurš dzimis Anglijā bēgļu ģimenē, savu dzīvi dalīja trīs posmos: bērnība Anglijā, jaunība Kanādā un pieaugušā dzīve Latvijā. Viņa ģimene, saglabājot latviskās tradīcijas, audzināja viņu kā latvieti. Latviešu valoda bija viņa pirmā valoda, un viņš aktīvi piedalījās latviešu kopienas aktivitātēs, tostarp dramatiskajā pulciņā, tautas dejās un latviešu skolā, kur apguva latviešu literatūru. Sākot mācības angļu skolā, valodas barjera viņam sagādāja lielas grūtības, un pirmajā dienā viņš pat aizbēga no skolas, jo jutās pilnīgi apjucis.
Mārtiņam bija trīs brāļi, un katram bija cits tēvs. Viņš stāstīja, ka ģimenes vēsture ir sarežģīta: tēvs bija robežsargs un zemnieks Latvijas laikā, pēc tam bēglis, un galu galā ogļracis Anglijā, kur smagais darbs raktuvēs izpostīja viņa veselību.
Mārtiņa dzīvē nozīmīgu lomu spēlēja viņa mamma Hermīne, kura aizgāja mūžībā pirms vairāk nekā desmit gadiem. Lai gan viņa nebija izcila pavāre, viņas talants izpaudās kūku cepšanā, un tieši šis aspekts ietekmēja Mārtiņa profesionālo ceļu – viņš savu pirmo pieredzi guva, cepot tortes. Hermīne bieži gatavoja vienkāršus, bet sirsnīgus ēdienus, piemēram, uzglabāja cūkas taukus ar saceptiem sīpoliem un sēnēm, lai tos varētu izmantot kā smēri uz maizes. Lai arī ģimenei bija grūti, badu viņi nepiedzīvoja.
Lasi vēl: Kā noņemt taukus no virtuves – vienkāršs līdzeklis tikai no trīs sastāvdaļām
Ģimenes maltītes bija svarīga ikdienas sastāvdaļa – lielā katlā tika gatavoti dārzeņi un gaļa, un visi kopā sēdās pie viena galda. Māte pasniedza zupu, un tēvs grieza gaļas šķēles. Šīs kopīgās maltītes un sirsnīgā atmosfēra ir viena no Mārtiņa spilgtākajām bērnības atmiņām. Mājās konfektes nebija pieejamas, un, saņemot kabatas naudu, tās reizēm tika nopirktas. Bērnībā reizēm tika paņemts nedaudz sīknaudas no mammas maka, kurā glabājās niecīgi monētu nomināli, ar domu kādreiz to atdot. Tomēr mamma to pamanīja, un par šo rīcību nācās atbildēt. Lai gan notikušais radīja neērtības, konfektes šķita īpaši gardas, un šādi bērnības sīkumi ir palikuši spilgtā atmiņā.
