Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, kurai šopavasar apritēja 87 gadi, dalās ar savu dzīvesprieka un neizsīkstošās enerģijas avotu. Viņa uzsver, ka galvenais ir neiesūnot – ikdienā viņa apzināti kustas un ir aktīva.
Es sev neļauju sastingt vai iestrēgt, tāpēc katru dienu kārtīgi izkustos! Kustība un darbs ir mana dzinējspēka formula, pat ja gadi un iepriekš pārslimotās slimības atstāj savas pēdas pašsajūtā. Tomēr vecumu es nejūtu! Dvēselē esmu vienmēr jauna – dvēsele taču cilvēkam nenoveco, ar pārliecību saka tautā iemīļotā aktrise.
Žurnāla Kas Jauns žurnālistiem sastopot Olgu Dzegužkalnā, viņa možā noskaņojumā stāsta, ka joprojām sporto katru dienu. Es gan nūjoju, gan veicu stiepšanās vingrojumus! Man mājās ir vingrošanas rīks, ar kura palīdzību izkustinu kājas, muguru, sakārtoju visus skriemeļus. Nūjošana man ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa – eju ar nūjām katru dienu. Dažkārt pat trīs stundas!
Izstaigāju Dzegužkalnu, uzkāpju visās trepēs, aizeju līdz dzelzceļam, kur dzīvo Mirdza Martinsone, un tad dodos atpakaļ. Nūjošana man ļoti palīdz – tā uzlabo gan elpošanu, gan locītavu veselību, gan asinsriti, un sniedz arī labu garastāvokli, enerģiju un iekšējo spēku, viņa skaidro, piebilstot, ka kustība ir neatņemama viņas ikdienas daļa.
Aktrise atzīst, ka cenšas bieži uzturēties dabā, un īpaši priecīgas esot reizes, kad izdodas paviesoties laukos pie jaunākās māsas Mārītes. Man tas tik ļoti patīk! Tur ir viss – kazas, vistas, ievārījumu vārīšana, konservēšana, bietes, pīlādži, malka. Tā ir īsta latvieša pasaule! Es taču pati līdz 20 gadu vecumam dzīvoju pie kūts! Protu visus lauku darbus, un pat kūtsmēslu smarža man rada patīkamas, siltas atmiņas no bērnības, viņa pasmaida.
Lasi vēl: Intars Rešetins dalās atklāsmē par to, kura Latvijas aktrise, viņaprāt, skūpstās vismeistarīgāk
Olga Dreģe atklāj, ka arī darbs sabiedrībā viņai palīdz saglabāt pašdisciplīnu un liek turēties formā. Tautas mīlestība, ko esmu saņēmusi pārpārēm, dod ne tikai atbildības sajūtu, bet arī spēku, prieku un iedvesmu turpināt iesākto. Tā neļauj man apstāties. Droši vien ar mani ir gluži tāpat kā mazmeitas runā par Raimondu Paulu – ka viņš nedrīkst apstāties, jo, kad apstāsies, tad arī viss beigsies, Olga saka ar sirsnīgu smaidu.
