Ģirts Jakovļevs ir viens no spožākajiem un tautā iemīļotākajiem Latvijas aktieriem, kurš kļuvusi par sava laikmeta izcilu pārstāvi. Kādā intervijā viņš pastāstījis par ko nezināmu sabiedrībai.
Intervijā žurnālam “Dzīves stāsti” viņš dalījies ar kādu ļoti interesantu dzīves epizodi, kas, visticamāk, līdz šim bija maz zināma plašākai sabiedrībai.
Ģirts Jakovļevs dzimis 1940. gada 10. jūlijā Rīgā. Viņš bija vienīgais bērns saviem vecākiem – strādniekam Aleksandram un Irmai Jakovļevai. Skolas gaitas viņš aizvadīja Rīgas 1. vidusskolā, pēc tam kļuva par aktieri Drāmas teātrī, kur sāka strādāt jau 1960. gadā, vēl būdams students. Tieši tajā pašā gadā viņš debitēja arī kinolomās, piedaloties Rīgas Kinostudijas filmā “Tava laime”.
Aizmirsusi datorsomu, Lelde steigā atgriezās mājās, bet vīra un aukles saruna mainīja visu
Pēc trīs gadiem – 1963. gadā – Jakovļevs absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Viņš turpināja darbu Drāmas teātrī un ātri vien iemantoja skatītāju simpātijas.
Kādus ceriņus nevajadzētu nest mājās – uzzināju, ko par to stāsta senie uzskati
Savā radošajā karjerā aktieris filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas filmās, kas tikai nostiprināja viņa atpazīstamību un popularitāti. 1992. gadā režisore Laima Žurgina uzņēma dokumentālo filmu par aktiera dzīvi ar nosaukumu “Ģirts”, bet 2000. gadā Guna Zeltiņa izdeva biogrāfisku romānu “Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu”.
Šobrīd 83 gadus vecais aktieris joprojām aktīvi darbojas – viņš ir Nacionālā teātra trupas dalībnieks un piedalās filmu dublēšanā. 2002. gadā Ģirtam Jakovļevam tika piešķirts augstais “Triju Zvaigžņu ordenis”.
Personīgajā dzīvē aktieris divreiz bijis precējies. Pirmajā laulībā ar Daci Maiju Jakovļevu viņiem dzimuši divi bērni – dēls Reinis un meita Liene. Otrajā laulībā ar Ingu viņiem ir divi dēli – Jorens un Justs.
Lasi vēl: Sinoptiķi prognozē bažīgu 2025. gada vasaru. Ko cilvēkiem vajadzētu sagaidīt – karstumu vai aukstumu
Sarunā ar žurnālistiem aktieris atklājis kādu interesantu gadījumu – viņš atzinis, ka īsti nekur nespēj doties viens pats. Kādu reizi, būdams Teātra savienības priekšsēdētājs, viņam bija komandējums uz Zviedriju, kur notika pasākums, kurā piedalījās arī Islandes premjerministre. Viņa piegājusi klāt aktierim, taču viņš bijis pilnīgi viens, bez pavadības.
Premjerministre pienākusi, bet Ģirts tikai neveikli smaidījis, jo nav pratis pateikt ne vārda svešvalodā. Par laimi, viņa drīz devusies tālāk. Pēc atgriešanās mājās viņš sievai ar humoru sūdzējies, ka vairs nekad nekur nebrauks viens pats, jo taču neprotot nevienu svešvalodu. Pats aktieris šo situāciju nosaucis par “priekšrocību”.
