Leģendārais aktieris Uldis Dumpis atzīst, ka šobrīd viņa pašsajūta ir ievērojami pasliktinājusies. Kādā intervija aktieris nolēma pastāstīt kā pašreiz jūtas.
Aktieris Uldis Dumpis joprojām ir redzams dažādos kultūras pasākumos – viņu laiku pa laikam iespējams sastapt gan teātra pirmizrādēs, gan citos publiskos notikumos, taču, kā raksta žurnāls “Privātā Dzīve”, aktiera ikdienu ievērojami ietekmē redzes pasliktināšanās. Šis veselības izaicinājums rada grūtības un ierobežojumus, tostarp attiecībā uz vienu no viņa iecienītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem – lasīšanu. Tā kā redze kļuvusi vājāka, grāmatu baudīšana nu kļuvusi par izaicinājumu.
Šādos brīžos īpaši svarīgs ir ģimenes atbalsts, un Dumpju pāra savstarpējais ciešais kontakts un sapratne kļūst aizvien nozīmīgāka. Uldis Dumpis uz pasākumiem visbiežāk dodas kopā ar savu dzīvesbiedri – televīzijas režisori Dainu Dumpi. Viņi abi ir lieli literatūras cienītāji, taču tagad, kad Uldim kļūst grūtāk lasīt, sieva bieži vien viņam lasa priekšā.
“Privātās Dzīves” novērotāji ziņo, ka pavisam nesen abi kopā apmeklējuši rakstnieces un režisores Virdžīnijas Lejiņas jaunā romāna “Reizēm. Varbūt. Nekad” prezentācijas pasākumu. Tajā viņi arī iegādājās šo apjomīgo izdevumu, lai vēlāk to kopīgi lasītu. Kā stāsta pats Dumpis, viņš šobrīd lasa grāmatu par aktrisi Astrīdu Kairišu ar nosaukumu “Kafija un cigaretes”, bet Lejiņas romāns būs nākamais. “Sieva lasa man priekšā,” viņš atklāj.
Ikdienā Uldis Dumpis un viņa sieva lielākoties dzīvo savās lauku mājās Raiskumā. Tur darbos viņiem daudz palīdz arī meita un mazbērni. Taču Dumpis nav pavisam norobežojies no kultūras dzīves – nesen viņš kopā ar Dainu bija Latvijas Nacionālajā teātrī, kur apmeklēja izrādi “Atgriešanās Latgolā”, pēc kuras notika ekskluzīva balle. Aktieris tagad teātrī ir kā viesis, taču viņa klātbūtne raisīja lielu prieku – daudzi kolēģi, kas nebija Dumpi sen satikuši, bija patīkami pārsteigti un sirsnīgi viņu sveica.
“Dzīvoju pilnvērtīgu pensionāra dzīvi,” smaidot saka aktieris. “Protams, ir dažas veselības problēmas, kā tas manā vecumā mēdz būt, bet cenšos būt optimistisks un nezaudēt prieku par dzīvi.”
