Latvijas ekonomiskās atpalicības iemesls
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns raidījumā “Naudas cena” TV24 atklāja savu viedokli par to, kādēļ Latvija pēdējos gados ir būtiski atpalikusi no savām Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Pēc eksperta domām, galvenais un patiesais iemesls šai atpalicībai ir 2015. gadā Latvijā pieņemtais lēmums par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas stājās spēkā 2016. gadā. Šis lēmums ir atstājis ievērojamu negatīvu ietekmi uz valsts ekonomisko struktūru.
Diferencētā neapliekamā minimuma ietekme
Finanšu ministrijas iniciatīva par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas tika realizēta 2016. gadā, ir veicinājusi nelabvēlīgu ekonomisko attīstību. LDDK eksperts norāda, ka šī sistēma mudināja ekonomiku vairāk koncentrēties uz zemas pievienotās vērtības segmentiem. Tas nozīmē, ka valsts nespēja pietiekami strauji attīstīt augstākas kvalifikācijas un ienesīguma nozares, kā rezultātā Latvija arvien vairāk sāka atpalikt no Lietuvas un Igaunijas ekonomiskajiem rādītājiem. Eksperts uzsver, ka šīs politikas sekas ir jūtamas arī šobrīd.
Aprēķini par ekonomiskajiem zaudējumiem
Pēteris Leiškalns sniedza arī konkrētus aprēķinus, lai ilustrētu šīs atpalicības apjomu. Rēķinot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, atklājas šāda aina: Latvija no Lietuvas atpaliek par apmēram 11 miljardiem eiro gadā, savukārt atpalicība no igauņu ekonomikas sasniedz pat 14 miljardus eiro gadā. Eksperts lēš, ka, ja šie līdzekļi būtu Latvijas ekonomikā, divas trešdaļas jeb aptuveni 2/3 no šīs summas varētu nonākt mājsaimniecību un uzņēmumu rīcībā, veicinot patēriņu un investīcijas.
Atlikusī viena trešdaļa jeb 1/3 būtu jānovirza valsts budžeta papildināšanai. Tas nozīmē, ka valsts budžetā ik gadu vajadzētu būt aptuveni par 3,5 līdz 4 miljardiem eiro vairāk nekā tas ir pašreizējā situācijā.
Diferencētā minimuma atcelšana un ieguvumi
P. Leiškalns izteica pateicību pašreizējai valdībai par tās izpratni un drosmi atcelt šo sākotnēji neveiksmīgo diferencētā neapliekamā minimuma sistēmu. Viņš norādīja, ka šīs sistēmas dēļ radusies plaisa finanšu izteiksmē sasniedza aptuveni 400 miljonus eiro. Atcelšanas finansēšanai daļa no ieguvumiem, kas radušies, pārcilājot nodokļu procentpunktus, tiek izmantota šīs plaisas novēršanai. Vidējā alga ir labs atskaites punkts, lai aprēķinātu individuālos ieguvumus.
Pašlaik, pateicoties veiktajām izmaiņām, katrs strādājošais vidēji iegūst aptuveni 36 eiro mēnesī. Lai gan tiešais procentpunkta efekts, rēķinot no vidējās algas, ir aptuveni 18 eiro, kopējais ieguvums ir divreiz lielāks. Eksperts iesaka gudri izmantot šos papildu līdzekļus, piemēram, ieguldot tos trešajā pensiju līmenī, kas ne tikai nodrošina ilgtermiņa finansiālo labklājību, bet dod iespēju strādājošajam gūt vēl papildu finansiālu labumu.
