Mēs visi esam tur bijuši. Stāvam lielveikala ejā un desmit minūtes nevaram izvēlēties starp diviem līdzīgiem produktiem. Vai vēl sliktāk – mēnešiem ilgi atliekam svarīgu karjeras lēmumu, nespējot spert nākamo soli. To sauc par “analīzes paralīzi”. Tā ir sajūta, ka esi iestrēdzis, baidoties izdarīt nepareizo izvēli.
Bet spēja pieņemt lēmumus – ātri, pārliecinoši un uzņemoties par tiem atbildību – ir viena no galvenajām īpašībām, kas atšķir cilvēku, kurš vada savu dzīvi, no tā, kurš vienkārši ļaujas straumei. Mūsdienu pasaule ir izvēļu pārpilna. Sākot ar lieliem lēmumiem par investīcijām un beidzot ar ikdienišķām izvēlēm par to, kā pārvaldīt savu brīvo laiku. Daudzi no šiem lēmumiem ietver aprēķinātu risku, piemēram, izvērtējot jaunas izklaides iespējas, ko piedāvā ārzemju kazino online. Vilcināšanās šeit nozīmē zaudētas iespējas.
Būt izlēmīgam nenozīmē būt pārgalvīgam. Tas nozīmē saprast, ka perfekts lēmums neeksistē. Eksistē tikai lēmums un tā sekas. Šajā rakstā mēs apskatīsim, kāpēc mēs tik bieži iesprūstam un kā uztrenēt šo kritiski svarīgo “muskuli”.
Kāpēc mēs vilcināmies?
Biežākais iemesls ir bailes. Bailes no nepareizās izvēles. Mēs dzīvojam kultūrā, kas slavina panākumus un nosoda neveiksmes. Mēs redzam tikai gala rezultātu, nevis simtiem mazo, kļūdaino lēmumu, kas līdz tam noveda. Mēs vēlamies izvēlēties “pareizo” darbu, “pareizo” partneri, “pareizo” investīciju.
Šo problēmu pastiprina informācijas pārslodze. Kad jums ir jāizvēlas starp trim variantiem, tas ir viegli. Kad jums ir trīssimt variantu un tūkstošiem atsauksmju internetā par katru no tiem, smadzenes vienkārši “uzkaras”. Ir vieglāk nedarīt neko, nekā mēģināt analizēt visu pieejamo informāciju.
Rezultāts ir vilcināšanās. Mēs sakām sev, ka “vēl pagaidīsim”, “vēl papētīsim”. Bet patiesībā mēs vienkārši baidāmies. Ironiski, ka lēmuma nepieņemšana arī ir lēmums. Tā ir izvēle palikt uz vietas un ļaut apstākļiem vai citiem cilvēkiem izlemt jūsu vietā.
Risks ir daļa no spēles
Daudzi no mums cenšas izvairīties no riska. Bet dzīvē tas nav iespējams. Katrai rīcībai ir potenciāls risks. Patiesībā visriskantākais bieži ir nedarīt neko. Ja jūs neinvestējat, jūs garantēti zaudējat inflācijas dēļ. Ja jūs nekad neuzrunājat nepazīstamu cilvēku, jūs garantēti paliekat viens.
Džentlmenis neizvairās no riska. Viņš to pārvalda. Viņš saprot, ka nevar uzvarēt spēlē, kurā nepiedalās. Tā vietā, lai mēģinātu atrast simtprocentīgi drošu variantu, viņš izvērtē potenciālos ieguvumus pret potenciālajiem zaudējumiem.
Padomājiet par to šādi: jūs nevarat iemācīties peldēt, lasot grāmatas par peldēšanu. Jums ir jāiekāpj ūdenī. Lēmumu pieņemšana ir prakse. Jūs kļūsiet labāks, tikai to darot. Risks ir cena, ko mēs maksājam par iespēju.
Praktiski soļi izlēmībai
Laba ziņa ir tā, ka izlēmību var uztrenēt. Tas nav talants, tā ir prasme.
Pirmais solis ir apzināti samazināt opcijas. Ja pērkat jaunu telefonu, nesalīdziniet visus 50 modeļus tirgū. Izvēlieties trīs labākos savā cenu kategorijā un izlemiet starp tiem. Tas ir viss. Jo mazāk izvēļu, jo vieglāk smadzenēm.
Otrais ir “piecu sekunžu likums” (vai piecu minūšu). Ja lēmums neietekmēs jūsu dzīvi pēc gada (kādu kafiju dzert, kuru kreklu vilkt), pieņemiet to nekavējoties. Netērējiet savu mentālo enerģiju sīkumiem. Saglabājiet to lielajām lietām.
Trešais un svarīgākais: pajautājiet sev “Kas ir sliktākais, kas var notikt?”. Ne miglaini, bet konkrēti. Ja es nomainīšu darbu un jaunais nepatiks, kas notiks? Visticamāk, es meklēšu citu. Kad jūs definējat sliktāko scenāriju, tas zaudē savu emocionālo spēku. Jūs saprotat, ka pat neveiksme nav pasaules gals.
Kļūdas ir mācības, nevis spriedums
Mums ir jāmaina attieksme pret kļūdām. Cilvēki, kurus mēs apbrīnojam par viņu “veiksmi”, nav cilvēki, kas nekad nav kļūdījušies. Viņi ir cilvēki, kas pieņēmuši vairāk lēmumu. Un tāpēc arī vairāk kļūdījušies.
Katra “nepareiza” izvēle ir tikai atgriezeniskā saite. Tā ir informācija, ko izmantot nākamajā reizē. Ja jūs aizgājāt pa kreisi un tur bija strupceļš, jūs tagad zināt, ka jāgriežas atpakaļ un jāiet pa labi. Bet, ja jūs stāvētu krustcelēs, baidoties no strupceļa, jūs joprojām tur stāvētu.
Stagnācija ir daudz sliktāka par neveiksmi. Neveiksme vismaz nozīmē kustību. Tā nozīmē, ka jūs mēģinājāt. Jūs mācījāties.
Rīcības spēks
Pārliecība neseko domāšanai. Pārliecība seko rīcībai. Jūs nekļūsiet pārliecināti, sēžot dīvānā un domājot par to, kā kļūt pārliecinātiem. Jūs kļūsiet pārliecināti, pieņemot lēmumu un redzot, ka spējat tikt galā ar tā sekām.
Kustība rada impulsu. Ir daudz vieglāk mainīt virzienu, kad jūs jau braucat, nekā iekustināt automašīnu no vietas. Pieņemiet lēmumu. Pat ja tas ir mazs. Šī rīcība radīs enerģiju nākamajai rīcībai.
Nobeigumā, lēmuma spēks nav par to, ka jūs vienmēr izvēlaties pareizi. Neviens to nedara. Tas ir par to, ka jūs izvēlaties. Jūs uzņematies atbildību par savu ceļu. Jūs pārtraucat būt pasīvs vērotājs un kļūstat par aktīvu savas dzīves veidotāju. Sāciet ar mazumiņu. Pieņemiet vienu lēmumu, ko esat atlicis. Un tad nākamo. Tas ir muskulis. Sāciet to trenēt.
