Rēzeknes koncertzāle “Gors” drīzumā varētu nonākt jaunā pārvaldības modelī, kurā spēkus apvienos valsts un pašvaldības. Valdība šonedēļ skata likumprojektu, kas paredz izveidot speciālu nodibinājumu šī nozīmīgā Latgales kultūras centra uzturēšanai.
Plānots, ka jaunajā modelī varēs iesaistīties ne tikai Rēzeknes pilsēta, bet arī citas kaimiņu novadu pašvaldības. Tas palīdzētu koncertzālei darboties stabili un nodrošinātu kvalitatīvus pasākumus visam reģionam ilgtermiņā.
Kultūras ministrija ir sagatavojusi un saskaņojusi šo plānu, lai beidzot atrisinātu jautājumus par “Gora” tālāko nākotni un finansējumu.
Valsts un reģiona kopīga atbildība
Līdz šim koncertzāle lielā mērā gulstas uz Rēzeknes pilsētas pleciem, taču jaunais likumprojekts piedāvā mainīt šo kārtību. Ministru prezidente Evika Siliņa norādījusi, ka valsts ir gatava uzņemties daļu atbildības, padarot “Goru” par daļēji valstij piederošu objektu nodibinājuma formā. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā un uzturēšanā piedalīsies gan valsts institūcijas, gan vietējās varas pārstāvji, kuri tur vēlas iesaistīties brīvprātīgi.
Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēris, ka šis objekts vairs nebūtu jāuztver tikai kā vienas pilsētas īpašums. Ideja ir tāda, ka “Gors” kalpo kā visas Latgales koncertzāle, tāpēc tās darbībā būtu lietderīgi iesaistīt arī citas šī reģiona pašvaldības.
Kas tieši mainīsies pārvaldībā
Jaunā nodibinājuma dibinātāju loks būs diezgan plašs. Tajā piedalīsies Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Rēzeknes pilsētas pašvaldība. Tāpat procesā tiks iesaistītas jau esošās struktūras, piemēram, “Latvijas koncerti” un uzņēmums “Austrumlatvijas koncertzāle”, kas līdz šim rūpējās par ikdienas darbiem.
Svarīgi pieminēt, ka koncertzāles ēka joprojām paliks Rēzeknes pašvaldības īpašumā. Nodibinājums to vienkārši saņems lietošanā bez maksas uz visu savu darbības laiku. Šāds solis ir izvēlēts tāpēc, lai pašvaldībai nerastos pēkšņi papildu izdevumi un koncertzāle varētu turpināt strādāt bez pārtraukumiem, kamēr notiek juridiskās pārmaiņas.
Kā tiks izvēlēta vadība un nodrošināta nauda
Nodibinājumam būs sava padome, ko veidos visi dibinātāji. Šī padome būs atbildīga par to, lai tiktu atrasts jauns direktors jeb valde. To plānots darīt atklātā konkursā, lai viss būtu caurspīdīgi un tiktu piesaistīti labākie nozares profesionāļi. Kamēr konkurss norisināsies, iestādi vadīs pagaidu valde.
Kas attiecas uz finansēm, nauda nāks no vairākiem avotiem. Daļu segs valsts dotācijas, daļu – pašvaldību maksājumi, bet pārējo nodibinājums nopelnīs pats ar biļešu pārdošanu un saimniecisko darbību. Interesants jaunums ir plāns piesaistīt Valsts kultūrkapitāla fondu. Kultūras ministrija plāno virzīt grozījumus likumā, lai fondam piešķirtu vairāk līdzekļu, kas būtu paredzēti tieši šādu reģionālo kultūras uzdevumu veikšanai.
Ceļš līdz saskaņošanai nebija vienkāršs
Likumprojekta tapšana nebija pavisam gluda. Sākotnēji Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija saskatīja neskaidrības dažos formulējumos. Viņi ieteica precizēt, kā tieši citas institūcijas varēs pievienoties nodibinājumam un kā labāk juridiski sakārtot ēkas lietošanas tiesības.
Tāpat savu kritiku iepriekš pauda Rēzeknes pašvaldība, tomēr ministrija ir centuseies ieklausīties ieteikumos un papildināt dokumentu pirms tā iesniegšanas valdībā. Tagad gala vārds būs jāsaka Saeimai, kur deputātiem būs jālemj par šī jaunā modeļa apstiprināšanu un Latgales pašvaldību reālo vēlmi iesaistīties kopējā darbā.
