…vai viņš tiešām vajadzīgs?
Dažreiz tas ir patiešām vajadzīgs — īpaši brīžos, kad sirds ilgojas pēc siltuma, rūpēm un atbalsta. Kad labsajūta prasa īpašu uzmanību, svarīga nav tikai loma, bet īsta klātbūtne. Un šī klātbūtne var būt gan draudzenei, gan dēlam, kaimiņam vai pat laipnai aprūpētājai.
Reizēm vīrieša klātbūtne blakus var radīt gan grūtības, gan nepatīkamas sajūtas.
Daudzas sievietes, kļūstot vecākas, saprot: “Es esmu nogurusi un vēlos mieru.” Tad viņas ļauj sev atpūsties un atbrīvoties no visa liekā. Dažām tas ir pirmais reālais brīdis, kad tās patiešām atļaujas šo vieglumu — un tas ir ļoti nozīmīgi.
Viss lielā mērā ir atkarīgs no cilvēka rakstura un dzīves pieredzes.
Senie latvieši pie savām mājām nestādīja tūjas: tagad zināms, kāpēc
Introvertam cilvēkam patīk pavadīt laiku vienatnē — viņš novērtē klusumu, labu grāmatu un dziļas pārdomas. Pat neliels troksnis var viņu nogurdināt, jo viņam svarīga ir iespēja atpūsties un atjaunot enerģiju savā mierā.
Savukārt ekstrovertam nepieciešams kontaktu un sarunu pilns laiks, lai atgūtu enerģiju. Tas nemaz nav obligāti jābūt vīrietim — svarīga ir tuvība ar kādu, kas sniedz atbalstu un sapratni.
Ir sievietes, kurām pietiek vienkārši parunāties ar kasierei, uzrakstīt draudzenei ziņu vai apmainīties ar jaunumiem ar kaimiņienēm. Bet ir arī tādas, kuras jūtas skumjas, ja dienas laikā neviens nejautā: “Kā tev klājas?”
Ar gadiem sieviete mainās, un tas ir brīnišķīgi. Jo vecāka viņa kļūst, jo labāk saprot sevi. Viņa kļūst mazāk pacietīga pret nepatiesību, iemācās pateikt “nē” un atsakās no liekām lietām. Tad vīrietis blakus nav obligāts, bet patīkams papildinājums. Vajadzība pazūd — paliek tikai izvēle.
Sieviete nav vīrieša “trūkstošā daļa”. Viņa ir pilnīga pati par sevi. Ja parādās kāds, kas ir īsts un cienīgs, viņš kļūst par daļu no viņas pasaules.
Un, ja sastop savu cilvēku — nav nozīmes, cik tev gadu. Ja nesanāk — nekas traks. Svarīgi ir būt pašai — īstai, dzīvai un ar uguntiņu sirdī.
Tātad, līdz kādam vecumam vajadzīgs vīrietis?
Līdz pat simts gadiem — ja ir mīlestība. Vai līdz trīsdesmit — ja gribas mieru. Vai vispār nekad — ja blakus ir mīļais kaķis, silts pleds, labas grāmatas un dvēseles miers.
Varbūt visgodīgākā atbilde: tik ilgi, cik sieviete pati to vēlas. Kamēr ir vēlme būt kopā ar kādu, dalīties, atbalstīt un just plecu blakus. Bet ja vēlme ir pazudusi — tas nav nekas slikts. Varbūt tieši tā ir īsta pilnība.
Tā ir svarīga atziņa, kas attiecas tikai uz konkrētu dzīves posmu. Visvairāk svarīgi ir ieklausīties sevī un saprast, ko tu patiesi vēlies un vajag. Kā tu domā — kāda būtu tava atbilde? Varbūt vēlies padalīties?
