…vai viņš tiešām vajadzīgs?
Dažreiz jā. Īpaši tad, kad nepieciešams siltums, rūpes un atbalsts, it īpaši brīžos, kad labsajūta prasa uzmanību. Tad svarīga nav tikai loma, bet klātbūtne. Un šī klātbūtne var būt gan draudzenei, gan dēlam, kaimiņam vai pat laipnai aprūpētājai.
Reizēm vīrietis blakus var sagādāt grūtības un nepatīkamas sajūtas.
Daudzas sievietes, kad kļūst vecākas, saprot: “Es esmu nogurusi un vēlos mieru.” Tad viņas atļauj sev atpūsties un atbrīvoties no visa liekā. Dažreiz tas notiek pirmo reizi viņu dzīvē, un tas ir ļoti svarīgi.
Viss atkarīgs no cilvēka rakstura.
Introvertam cilvēkam patīk būt vienam – viņam patīk savs miers, grāmatas un domas. Viņu nogurdina pat neliels troksnis.
Savukārt ekstroverts vajag kontaktu un sarunas, lai saņemtu enerģiju. Tam nemaz nav obligāti jābūt vīrietim – svarīga ir tuvība ar kādu.
Ir sievietes, kurām pietiek vienkārši parunāties ar kasierei, uzrakstīt draudzenei ziņu vai apmainīties ar jaunumiem ar kaimiņienēm. Bet ir arī tādas, kuras jūtas skumjas, ja dienas laikā neviens nejautā: “Kā tev klājas?”
Ar gadiem sieviete mainās, un tas ir brīnišķīgi. Jo vecāka viņa kļūst, jo labāk saprot sevi. Viņa kļūst mazāk pacietīga pret nepatiesību, iemācās pateikt “nē” un atsakās no liekām lietām. Tad vīrietis blakus nav obligāts, bet patīkams papildinājums. Vajadzība pazūd — paliek tikai izvēle.
Sieviete nav vīrieša “trūkstošā daļa”. Viņa ir pilnīga pati par sevi. Ja parādās kāds, kas ir īsts un cienīgs, viņš kļūst par daļu no viņas pasaules.
Un, ja sastop savu cilvēku — nav nozīmes, cik tev gadu. Ja nesanāk — nekas traks. Svarīgi ir būt pašai — īstai, dzīvai un ar uguntiņu sirdī.
Tātad, līdz kādam vecumam vajadzīgs vīrietis?
Līdz pat simts gadiem — ja ir mīlestība. Vai līdz trīsdesmit — ja gribas mieru. Vai vispār nekad — ja blakus ir mīļais kaķis, silts pleds, labas grāmatas un dvēseles miers.
Varbūt visgodīgākā atbilde: tik ilgi, cik sieviete pati to vēlas. Kamēr ir vēlme būt kopā ar kādu, dalīties, atbalstīt un just plecu blakus. Bet ja vēlme ir pazudusi — tas nav nekas slikts. Varbūt tieši tā ir īsta pilnība.
tikai noteiktā dzīves posmā. Svarīgākais, manuprāt, ir ieklausīties sevī un saprast, ko tieši tu vēlies un vajag. Kā tu domā, kāda būtu tava atbilde? Varbūt vēlies padalīties?
