Atradu veidu kā izaudzēt lielu un sulīgu burkānu ražu
Mūsu senču dārzos auga tik lieli burkāni, ka pietika visai ģimenei uz ilgu laiku. Mūsdienu dārzkopji bieži sūdzas par sīku un neizskatīgu ražu, taču es atradu veidu, kā izaudzēt pienācīgus sakņaugus, izmantojot pārbaudītas metodes, ko esmu mantojis no savas vecmāmiņas. Katru gadu ievācu lielus burkānus, kuru svars sasniedz līdz 300 gramiem, un ar to pārsteidzu kaimiņus. Dalīšos ar laika pārbaudītām metodēm, kas palīdzēs jums iegūt bagātīgu un sulīgu burkānu ražu.
Kāpēc mūsdienu burkāni aug mazi
Es savā dārzā jau daudzus gadus audzēju lielus burkānus, un galvenā mūsdienu dārznieku kļūda ir tieksme pēc ātra rezultāta. Veikalos nopērkamās augsnes un minerālmēsli izjauc dabisko augsnes līdzsvaru. Senāk zemi gatavoja pamatīgi, sākot jau no rudens. Sakņauga izmērs ir tieši atkarīgs no auglīgās augsnes slāņa dziļuma – tam jābūt vismaz 35 cm, lai saknes varētu brīvi augt dziļumā un veidoties lieli, taisni augļi.
Nozīme ir arī šķirnei. Lai iegūtu lielus sakņaugus, es izmantoju pārbaudītas šķirnes: Zelta rudens, Vitamīnu, Nantes, Maestro un Cadance burkānus. Tās labi pielāgojušās mūsu klimatam un, pareizi kopjot, dod stabilu ražu. Izvēloties burkānu sēklas stādīšanai, jums jāzina, ko tas paredzēts. Burkānu šķirnes var iedalīt šādās kategorijās: izvēle – ārvalstu un iekšzemes; nogatavināšanas termiņi; karotīna saturs; produktivitāte; glabāšanas laiks; krāsa un forma
Senču metodes sēklu sagatavošanā
Katru gadu ievācu lielus burkānus, pateicoties īpašai sēklu sagatavošanai. Sēklu materiālu sāku gatavot nedēļu pirms stādīšanas. Pirmajā dienā sēklas apleju ar siltu ūdeni un atstāju uz 6 stundām. Tad tās ietin slapjā audumā un aproku zemē lāpstas dziļumā, atzīmējot vietu ar mietiņu. Trešajā dienā izņemu sēklas un pārbaudu dīgtspēju – ūdens burkā iemaisu 20 g sāls, ieberu sēklas: tukšās uzpeld, bet dzīvotspējīgās nosēžas apakšā.
Labās sēklas izskaloju tīrā ūdenī un izklāju uz auduma. Pēc tam seko rūdīšana – diennakti turu sēklas vietā ar aptuveni +5°C temperatūru (manā gadījumā – pagraba apakšējā plauktā), pēc tam vēl diennakti turu siltumā. Pārbaudīts – pēc šādas sagatavošanas sēklas dīgst vienmērīgi un ātri.
Augsnes sagatavošana: senču gudrība
Lai izaudzētu lielus burkānus, augsni gatavoju jau rudenī. Dārza vagu izrok divu lāpstu dziļumā un uz katru metru pievienoju divus spaiņus satrūdējuša kūtsmēsla. Papildus pievienoju koka pelnus – pietiek ar vienu konservu burciņu uz metru. Līdz pavasarim zeme nosēžas un bagātinās ar uzturvielām.
Ja augsne ir smaga un mālaina, pievienoju smiltis – vienu spaini uz metru. Ja augsne ir smilšaina, pievienoju humusu – trīs spaiņus uz metru. Augsnes virsmu paceļu virs zemes par plaukstu – tas palīdz novērst ūdens uzkrāšanos un veido taisnus sakņaugus. Pavasarī zemi vairs neroku – tikai uzirdinu augšējo slāni ar dakšām. Ar grābekli izveidoju vagas pirksta dziļumā, starp rindām atstājot divu plaukstu attālumu. Pirms sējas augsni vagās apleju ar siltu ūdeni.
Pārbaudīti burkānu kopšanas noteikumi
Lai izaudzētu lielus burkānus, svarīgi ir nepasteigties ar retināšanu. Pirmo reizi retinu, kad augiem ir divas īstās lapas, atstājot starp tiem 5 cm attālumu. Otro retināšanu veicu pēc divām nedēļām, palielinot attālumu līdz plaukstas platumam. Pārlieku augus neizrauju, bet nogriežu pie pašas zemes, lai netraucētu kaimiņu saknēm.
Lasi vēl: Mini kūciņas ar gaisīgu varavīksnes krēmu, vienkārša pagatavošana bez cepšanas un pasakains izskats
Laistīšana. Sausā laikā laistu reizi trīs dienās, izmantojot vienu spaini ūdens uz metru. Ūdeni leju tikai pie saknēm, līdz augsne piesūcas lāpstas dziļumā. Karstā laikā laistu biežāk – katru otro dienu, bet mazākā daudzumā. Galvenais – nepieļaut augsnes izžūšanu, jo tad sakņaugi kļūst cieti un rūgti.
Mēslošana. Vasarā mēsloju tikai divas reizes: kad laksti sasniedz plaukstas garumu, spainī ūdens izšķīdinu puslitru koksnes pelnu. Otro reizi mēslotu pēc mēneša, bet ar mazāku devu – ceturtdaļu burciņas pelnu uz spaini ūdens. Kūtsmēslus neizmantoju, jo no tiem sakņaugi sazarojas un plaisā.
No sējas līdz pagrabam: kā saglabāt ražu
Lielos burkānus novācu septembra vidū, kad apakšējās lapas sāk dzeltēt. Gatavības pazīme – saknes diametrs plecu daļā sasniedz 4–5 cm. Ražu vāc tikai sausā laikā, lai uzglabājot nerastos puve. Izrok ar dakšām, atkāpjoties lāpstas platumā no auga. Pēc izrakšanas burkānus atstāju uz lauka dažas stundas, lai apžūtu. Uzglabāšanai atlasu tikai veselos sakņaugus bez bojājumiem.
Lakstus apgriežu, atstājot divus centimetrus no plecu daļas. Netīrumus noslauku ar sausu drānu – nemazgāju, lai neveicinātu puvi.
Pagrabā uzturu +1 līdz +3°C temperatūru. Burkānus glabāju koka kastēs, pārkaisot ar sausām skaidām. Vienā slānī lieku ne vairāk kā piecus burkānus, lai tie nesaspiestos. Reizi mēnesī pārbaudu un izņemu bojātos. Ar šādu pieeju lielie burkāni saglabājas svaigi līdz nākamajai ražai!
