Šī iepazīšanās notikusi vēl ziemas nogalē, kad dabā ēdamā nav daudz un arī vārnām ir grūti laiki. Pamazām iegūstot putnu uzticēšanos, veidojusies draudzība. Vārnas zina, kad sētnieki nāk uzkopt viņiem uzticēto teritoriju, gaida un, tikko ieraudzījušas Emmu nākam, tūdaļ jau laižas tuvāk atpūtas soliņiem, kur parasti arī sagaida savu draudzeni. Ar katru dienu Ernests un Andersons esot kļuvuši drošāki un draudzīgāki. Tagad jau ar viņiem varot sarunāties kā ar cilvēkiem. Visi sasēžas uz soliņa vien pārdesmit centimetru attālumā un tērzē. Kāds runā, bet kāds tikai klausās, taču dialogs starp putniem un cilvēku tik un tā veidojas.
Lasi arī: Māris Gulbis: Latvietim jātiecas uz vidēji 8 bērnu uzaudzināšanu
Vārnas ir ļoti gudri puti. Un lieliski saprot labu attieksmi. Emma stāsta, ka kādu dienu pašai par pārsteigumu esot saņēmusi no saviem spārnotajiem sarunu biedriem dāvaniņu – monētu. Tas bija patīkams pārsteigums un ne būt ne pēdējais. Kopš tā laika vārnas ik pa brīdim atness viņai kādu prezentu. Dažreiz tā bija nauda, dažreiz poga, bet vienu dienu vārnu kungs dāvāja savai draudzenei zelta ķēdītes gabalu.
Var tikai minēt, vai vārnas dalās savos krājumos vai meklē dāvanas tieši pirms satikšanās ar Emmu, kurai vienmēr līdzi ir kāds gards kumosiņš.
Kopš iepazīšanas dienas ar Emmu un diviem vārnu kungiem ir pagājuši divi mēneši. Teritoriju tagad uzkopj citi cilvēki, taču vārnas joprojām katru rītu atlido pie tā paša soliņa un gaida, kad ieradīsies viņu draudzene ar ikrīta cienastu.
