Marts ir klāt, un līdz ar pirmajiem saules stariem dārzos un pagalmos sākas lielā pavasara tīrīšana. Pēc ziemas sakrājies ne mazums darāmā – jāsagrābj vecās lapas, jāizzāģē krūmi un jāsakopj teritorija ap māju.
Tomēr pirms ķerties pie darbiem, ir vērtīgi zināt dažus noteikumus, lai labie nodomi nebeigtos ar nepatīkamu sarunu ar pašvaldības likumsargiem vai pat prāvu naudas sodu. Noteikumi dažādās pilsētās var nedaudz atšķirties, taču pamatlietas visā Latvijā ir diezgan līdzīgas.
Kāpēc ugunskurs dārzā nav laba ideja
Daudziem no bērnības palicis atmiņā, ka pavasaris smaržo pēc dūmiem, kad talkas laikā tiek dedzinātas vecās lapas un zari. Mūsdienās pilsētas teritorijā to darīt ir stingri aizliegts. Tas attiecas ne tikai uz Rīgu, bet arī uz lielāko daļu citu apdzīvoto vietu Latvijā. Aizliegums pastāv tāpēc, ka dūmi traucē kaimiņiem, piesārņo gaisu un rada ugunsbīstamību.
Ja likumsargi pamanīs dūmus no jūsu pagalma, sods var būt visai nopietns. Fiziskām personām brīdinājums vai naudas sods var svārstīties no 50 līdz pat 750 eiro. Ja pārkāpums ir nopietnāks vai saistīts ar neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, summa var izaugt pat līdz 1000 eiro. Likumsargi gan norāda, ka katru gadījumu vērtē atsevišķi – skatās, cik liels ir bijis ugunskurs, vai cilvēks iepriekš jau ir pārkāpis noteikumus un kāda ir viņa attieksme.
Noteikumi krūmu un koku zāģēšanai
Kad runa ir par apstādījumu kopšanu savā privātajā teritorijā, brīvība ir diezgan liela, tomēr ir robežas. Krūmus savā pagalmā drīkst zāģēt, cik vien sirds kāro – tur nekādas atļaujas nav vajadzīgas. Ar kokiem situācija ir nedaudz sarežģītāka. Ja vēlaties tikai nedaudz pielabot koka vainagu, to drīkst darīt, bet jārēķinās, ka nedrīkst nozāģēt vairāk par 20% no koka dzīvajiem zariem.
Pirms koka pilnīgas nociršanas gandrīz vienmēr ir jādodas uz pašvaldību pēc speciālas atļaujas. Izņēmums ir tikai tad, ja koks ir kļuvis acīmredzami bīstams – tas ir pilnībā nokaltis, aizlūzis, sašķelts vai sāk gāzties ar visām saknēm.
Pēc tam, kad koks ir nocirsts, vieta ir jāsakopj: jāaizvāc zari un koksne, jāizfrēzē celms un jāuzber svaiga zeme, lai pagalms atkal izskatītos glīts. Rīgā, piemēram, noteikumi pat paredz, ka nopietnāka koku kopšana būtu jāveic profesionāla arborista uzraudzībā.
Ko iesākt ar vecajām mēbelēm un lielajiem atkritumiem
Pavasara tīrīšanas laikā bieži vien gribas atbrīvoties arī no vecām mēbelēm, matračiem vai citiem lieliem priekšmetiem, kas vairs nav vajadzīgi. Tos nekādā gadījumā nedrīkst vienkārši nolikt pie parastajiem atkritumu konteineriem, cerot, ka tie paši pazudīs.
Daudzdzīvokļu māju iemītniekiem vispirms jāsazinās ar savas mājas apsaimniekotāju. Viņš pateiks, kurā dienā un kurā vietā drīkst novietot lielgabarīta atkritumus, lai tos aizvestu speciāls transports. Savukārt privātmāju saimniekiem izvešana jāpiesaka savam atkritumu apsaimniekotājam pašiem. Jārēķinās, ka par šo pakalpojumu parasti ir jāmaksā papildus – aptuveni tikpat, cik par parasto nešķiroto atkritumu izvešanu.
Kā saimniekot gudrāk un mierīgāk
Lai pavasara darbi sagādātu prieku, nevis liekas raizes, dārza atkritumus – lapas un sīkus zarus – vislabāk ir kompostēt vai nodot speciālos bioloģisko atkritumu konteineros. Daudzas pašvaldības pavasarī rīko īpašas lapu nodošanas akcijas, kad tās var nodot bez maksas vai par nelielu samaksu.
Atcerieties, ka labas attiecības ar kaimiņiem sākas ar cienu pret apkārtējo vidi. Ja nepieciešams veikt lielākus darbus, vienmēr varat laikus noskaidrot precīzu informāciju savā pašvaldībā. Tā jūs būsiet droši, ka jūsu sēta būs ne tikai skaista, bet arī viss būs izdarīts saskaņā ar likumu.
