Šeit ir apkopoti galvenie punkti, kas jāzina ikvienam pircējam Latvijā. Daudzi uzskata, ka pārzina savas pircēja tiesības veikalā. Atcerēsimies patērētāju tiesības
1.Neatstāt mantas mantu glabātavā
Pie ieejas daudzos veikalos atrodas mantu glabāšanas skapīši un uzraksts, ka administrācija nenes atbildību par to drošību. Latvijas tiesību izpratnē šāds uzraksts ne vienmēr atbrīvo veikalu no atbildības. Ja pircējs neatstāj savas mantas glabātavā, pārdevējam nav tiesību atteikt apkalpošanu. Saskaņā ar Civillikumu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, veikals nedrīkst izvirzīt netaisnīgus noteikumus pakalpojuma saņemšanai.
Ja cilvēks tomēr ir atstājis mantas skapītī un tās ir tikušas bojātas vai nozagtas, atbildību var nest tirdzniecības vieta, jo, nododot lietu glabāšanā (pat ja tas ir pašapkalpošanās skapītis), faktiski tiek noslēgts glabājuma līgums. Saskaņā ar Civillikuma 1968. un turpmākajiem pantiem, glabātājam ir jārūpējas par svešu lietu kā par savu paša. Ja veikals nodrošina skapīšus, tam jānodrošina to pienācīga funkcionēšana.
Zaudējumu gadījumā:
-Ja mantas pazūd veikala vainas vai nepietiekamas drošības dēļ, pircējam ir tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību mantas vērtības apmērā.
-Ja pircējs ir ievērojis visus noteikumus (aizslēdzis skapīti, paņēmis atslēgu), bet notikusi zādzība, nekavējoties jāziņo veikala apsardzei/vadībai un jāizsauc atbildīgie dienesti, lai fiksētu faktu.
2.Ieiet veikalā pirms slēgšanas
Latvijā veikala darba laiks ir saistošs abām pusēm. Pircējus nedrīkst nepamatoti nelaist iekšā, ja līdz darba laika beigām vēl ir laiks (piemēram, 5 vai 10 minūtes). Veikals ir publiska vieta, un tā darba laiks ir publisks solījums apkalpot pircējus šajā intervālā.
Tomēr jāņem vērā:
1.Administrācijai ir tiesības informēt par drīzu slēgšanu (izmantojot skaņas paziņojumus).
2.Pircējam ir jāpaspēj pabeigt pirkums un norēķināties līdz darba laika beigām. Kases aparātu sistēmas bieži tiek automātiski slēgtas precīzi noteiktā laikā, un pircējam nav tiesību pieprasīt darbinieku uzkavēšanos pēc darba laika beigām bez atlīdzības.
3.Palūgt izmantot tualeti veikalā
Latvijā normatīvie akti (MK noteikumi par higiēnas prasībām) nosaka, ka tualetēm jābūt pieejamām apmeklētājiem sabiedriskajās ēkās, kurās tiek sniegti pakalpojumi, taču mazumtirdzniecības veikalos šīs prasības variē atkarībā no veikala platības un veida (piemēram, tirdzniecības centros tualetēm jābūt obligāti).
Mazos piemājas veikalos personāla tualetes izmantošana pircējiem joprojām paliek uz “palūgšanas” un darbinieku pretimnākšanas pamata, jo tās nav paredzētas publiskai lietošanai higiēnas un drošības apsvērumu dēļ.
4.Nemaksāt par preci, kas sabojāta ne pircēja vainas dēļ
Šis ir viens no biežākajiem nesaskaņu cēloņiem. Saskaņā ar Civillikumu, pircējs ir atbildīgs par zaudējumiem tikai tad, ja ir konstatējama viņa vaina (pārkāpums, neuzmanība vai tīšs prātā nodarījums).
Veikala vaina: Ja eja starp plauktiem ir šaurāka par ugunsdrošības normās paredzēto, ja preces ir sakrautas nestabilās piramīdās vai atrodas uz grīdas ejas vidū, pircējs nav atbildīgs par to nejaušu aizķeršanu.
Pircēja vaina: Ja pircējs rīkojas pārgalvīgi (piemēram, skrien pa veikalu, mētājas ar precēm) vai ja eja ir brīva un prece novietota stabili, bet pircējs to vienkārši nevērīgi nogrūž, veikalam ir tiesības pieprasīt atlīdzināt zaudējumus.
Svarīgi atcerēties: veikala apsardze nedrīkst spiest pircēju maksāt uz vietas piespiedu kārtā. Ja puses nevar vienoties par vainu, veikalam ir jāfiksē notikušais un konflikts jārisina tiesiskā ceļā.
