-
Es zinu, kā tu jūties
Šī ir viena no visbiežāk dzirdētajām frāzēm, kura tiek teikta ar līdzjūtību, bet var radīt pavisam citu efektu. Mēs nekad līdz galam nevaram saprast un zināt, kā jūtas otrs cilvēks. Katra situācija ir unikāla. Neviens nevēlas, lai viņu konkrētais zaudējums tiek “iebāzts maisā” ar visiem pārējiem. Tu neesi tas, kuram ir jārunā par savām sērām, bet gan tavs draugs.
-
Tu vēl esi jauns, tev vēl tik daudz ir priekšā
Visbiežāk šo lieto tad, kad kāds ir zaudējis savu dzīves biedru, mīļoto cilvēku. Doma ir tāda, ka cilvēks vēl ir pietiekami jauns, lai paspētu atrast kādu citu un atkal apprecētos. Doma varbūt ir laba, bet nekad nevajadzētu spekulēt ar to, ka tu jau vari atrast “aizstājēju”.
-
Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek
Tas ir skaidrs, ka reti kad mēs varam ietekmēt tuvinieka nāvi un tam līdzīgi, bet, mierinot kādu, sērotājam šī doma nepalīdz. Ja tiek piesaukta Dieva griba un garīdzniecība, tas nerada mierinājumu, bet var radīt neapmierinātību un nepatiku pret reliģiju, jo tā ir tā, kas atņēma sērotājam tuvo cilvēku.
-
Dod man ziņu, ja tev kaut kas ir nepieciešams
Šķiet, kā nevainīga, jauka un pieklājīga frāze, kuru teikt kādam sērotājam. Problēma ar šo ir tas, ka tu uzliec komunikācijas uzsākšanas slogu uz sērojošā drauga pleciem. Sēras atņem daudz enerģijas, tāpēc visticamāk draugs neķersies pēc telefona un nezvanīs. Drīzāk viņš ieslīgs depresīvās domās. Esi tas, kurš paiet soli pretī, lai draugs var sajust patiesu atbalstu.
Avots: trendingstylist.com