Lietuvas Valsts robežapsardzes dienesta apkopotie dati liecina par būtisku nelegālās migrācijas plūsmas pieaugumu caur Latvijas robežu. 2025. gadā Lietuvas amatpersonas aizturēja kopumā 1288 personas, kuras Latvijā bija iekļuvušas nelikumīgi no Baltkrievijas teritorijas. Šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2024. gadā, kad tika fiksēti 540 šādi gadījumi.
Lielākā daļa migrantu kā savu galamērķi norāda Rietumeiropu, prioritāri Vāciju, cenšoties to sasniegt tranzītā caur Lietuvu un Poliju. Interesanti, ka 64 % jeb 825 personas tika notvertas tieši uz Lietuvas zemes, savukārt 436 personas paspēja sasniegt Poliju, pirms tika aizturētas. Atbilstoši starptautiskajām procedūrām, Lietuvas robežsargi pēc nepieciešamo pārbaužu veikšanas šos cilvēkus parasti nogādā atpakaļ Latvijā.
Migrācijas ceļi un izcelsme:
Galvenās izcelsmes valstis: Somālija (459 personas) un Afganistāna (162 personas).
Maršruti: Biežākais ceļš ved caur Krieviju, no kurienes migranti ar transportu dodas uz Baltkrieviju. Citi izmanto Apvienotos Arābu Emirātus vai Turciju kā tranzītpunktus tiešajiem lidojumiem uz Minsku.
Organizētā noziedzība: Visos gadījumos izšķiroša loma ir kontrabandistiem, kuri koordinē nelikumīgo Latvijas robežas šķērsošanu un turpmāko transportēšanu.
Analīze: Kāpēc tranzīta plūsma caur Latviju kļūst intensīvāka?
Šis krasais migrantu skaita pieaugums 2026. gada sākumā liek uzdot jautājumus par drošības situāciju uz reģiona iekšējām robežām. Šeit ir trīs galvenie faktori, kas izskaidro šo tendenci:
Taktikas maiņa uz Baltkrievijas robežas
Tā kā Polija un Lietuva ir būtiski nostiprinājušas savas fiziskās barjeras uz robežas ar Baltkrieviju, kontrabandistu tīkli biežāk izvēlas Latviju kā “vājāko posmu”. Lai gan Latvija turpina aktīvu žoga izbūvi un robežas monitoringu, mežainais apvidus un purvainās vietas joprojām tiek izmantotas nelikumīgām pārejām.
“Sekundārās migrācijas” izaicinājums
Šis fenomens pierāda, ka Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzība nav tikai pierobežas valstu jautājums. Tiklīdz migrantiem izdodas iekļūt Šengenas zonā (šajā gadījumā Latvijā), viņi nekavējoties mēģina izmantot pārvietošanās brīvību, lai dotos tālāk. Lietuvas lēmums sūtīt migrantus atpakaļ uz Latviju rada papildu slodzi Latvijas uzņemšanas centriem un tiesībsargājošajām iestādēm.
Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkara turpinājums
Lielākā daļa aizturēto stāsta par ceļu caur Krieviju, kas apliecina, ka kaimiņvalsts varas iestādes turpina veicināt migrantu plūsmu virzienā uz Eiropas Savienību. Tas vairs nav tikai humanitārs jautājums, bet gan mērķtiecīga stratēģija, lai destabilizētu Baltijas valstu iekšējo drošību un radītu savstarpēju spriedzi starp Latviju, Lietuvu un Poliju par robežkontroles efektivitāti.
Statistikas kopsavilkums (2025. gads): | Rādītājs | Skaits / Procenti | | :— | :— | | Kopā aizturēti Lietuvas/Polijas virzienā | 1288 personas | | Pieaugums pret 2024. gadu | +138% | | Aizturēti Lietuvā | 825 (64%) | | Aizturēti Polijā | 436 (34%) |
Datu divkāršošanās skaidri norāda, ka 2026. gadā Baltijas valstīm būs vēl ciešāk jāsadarbojas operatīvās informācijas apmaiņā. Tikai pastiprināta kontrole uz autoceļiem un kopējas patruļas var mazināt kontrabandistu vēlmi izmantot Latviju kā vārtus uz Rietumeiropu.
