Lietuvas Republikas parlaments (Seims) sākotnējā lasījumā ir apstiprinājis grozījumus Nacionālajā radio un televīzijas likumā. Šīs izmaiņas paredz atvieglot un paātrināt sabiedriskā medija (LRT) ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata. Jāatzīmē, ka jau pirmā līdzīgā politiskā iniciatīva šajā jautājumā saskārās ar plašu kritiku no mediju profesionāļu un pilsoniskās sabiedrības puses.
Pirmais mēģinājums mainīt likumu nāca no valdošās koalīcijas partijas “Nemunas rītausma”, kas tiek dēvēta par populistiem. Tomēr šis skaļais mēģinājums pastiprināt politisko kontroli pār sabiedrisko mediju izraisīja plašu sabiedrības sašutumu un noveda pie masveida protestiem. Tostarp šonedēļ Viļņā notika protesta akcija “Rokas nost”, kurā LRT atbalstam pulcējās vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju.
Grozījumi ietver balsošanas procedūras maiņu
Šoreiz jauno likumprojektu iesniedza visas trīs koalīcijas partijas, tostarp arī Sociāldemokrāti un Zemnieku un zaļo savienība, signalizējot par plašu politisko atbalstu šai reformai.
Grozījumi paredz samazināt nepieciešamo balsu skaitu LRT padomē ģenerāldirektora atlaišanai no astoņām līdz septiņām. Turklāt plānots ieviest aizklātu balsošanu un veikt plašu atcelšanas kritēriju pārskatīšanu. Lai gan premjere Inga Ruginiene sākotnēji pauda atbalstu protestētājiem, viņa šoreiz norādīja, ka jaunie grozījumi nekādi neierobežo vārda brīvību valstī. Iniciatīvas autori uzsver, ka likumprojekts esot izstrādāts atbilstoši citu Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju labās pārvaldības standartiem.
Žurnālistu bažas un plašāks konteksts
Tomēr žurnālistu asociācijas vadītāja Birute Davidonīte pauda skaidru viedokli, ka šo grozījumu faktiskais mērķis ir politiķu tieša vēlme atlaist pašreizējo LRT vadītāju, lai viņa vietā ieceltu sev politiski tīkamu personu.
Konteksts rāda, ka šīs nav vienīgās darbības pret LRT. 27. novembrī Seims nobalsoja arī par sabiedriskās raidorganizācijas budžeta iesaldēšanu uz turpmākajiem trīs gadiem. Tika nolemts arī samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa proporciju, kas parasti novirzīta LRT budžeta vajadzībām, sākot no 2029. gada. LRT notiekošo sauc par tiešu politiķu mēģinājumu ietekmēt medija saturu un notiekošais ir radījis nopietnas bažas Baltijas valstīs un plašākā starptautiskā mērogā. Reaģējot uz uzbrukumiem, Lietuvas sabiedriskā medija darbinieki pat uzsāka nedēļu ilgu protestu ar klusuma brīžiem ēterā.
