– Jaunkundze, gaidiet kopējā rindā, – sacīja darbinieks, kas pazina Jūliju pēc viņas biežajiem iesniegumiem par līgavaiņa meklēšanu. Viņam šķita, ka viņa atkal ar to pašu lūgumu. Jau visi šajā vietā smagi nopūtās, redzot sievieti. Gandrīz visi.
– Jūlija? – uzrunāja sievieti pazīstams vīrietis Māris. Viņš, droši vien, bija vienīgais, kas ar sapratni izturējās pret viņas biežajām vizītēm un vienmēr centās būt pieklājīgs.
– Es…
– Nāciet pie manis kabinetā, bet… esmu spiests teikt, ka ar labām ziņām nevarēšu jūs iepriecināt. Pagaidām ziņu nav. Ja jums ir parādījušies kādi pavedieni…
Jūlija māja ar galvu. Vīrietis ieinteresēti samiedza acis. Viņš iegāja kabinetā un ielēja tēju, pasniedzot krūzi sievietei.
– Stāstiet visu, ko izdevās uzzināt, un es padomāšu, kā jums palīdzēt.
Jūlija izstāstīja visu, kas šodien noticis. Blakus Mārim viņa jutās aizsargāta, nebaidījās vērsties pie viņa, zinot, ka viņš palīdzēs. Varbūt, ja nebūtu ar viņu iepazinusies, viņa šobrīd meklētu naudu un iekristu krāpnieku lamatās, bet viņam viņa ticēja. Viņš nedzina prom, kad citi teica, ka nevajagot viņu laiku tērēt un nākt ar jautājumiem, ka, tiklīdz būs kas zināms, viņi paši piezvanīs. Māris vienmēr bija gatavs pieņemt savā kabinetā. Kaut arī priecīgām ziņām nebija.
Viņš centās nomierināt Jūliju, sacīja, ka viss noteikti būs labi, bet… ziņu nekad nebija, un tagad vēl pie viņas atnākuši parādu piedzinēji.
– Tas ir labi, ka vērsāties šeit, nevis pakļāvāties viņiem. Mēs sarīkosim slēpni jūsu kāpņu telpā. Neuztraucieties ne par ko.
Jūlija māja ar galvu. Viņa gribēja ticēt, ka pratināšanā no vīriešiem izdosies izvilkt informāciju, kad un kādos apstākļos Jānis paspējis iegrimt parādos. Lai arī ļoti vājš pavediens, bet vismaz kaut ko varēja par viņu uzzināt.
Nākamajā dienā, kā bija sarunāts, Jūlijas kāpņu telpā tika sarīkots slēpnis, un Māris nolēma palikt kopā ar viņu drošībai. Viņš gaidīja istabā, kad pie durvīm piezvanīja, un Jūlija atvēra. Vajadzēja pieķert viņus pie rokas par prasībām. Lai gan bija grūti savaldīties, Māris palika savā vietā un klausījās balsīs.
Lasi vēl: Kā pievienot otru kontu WhatsApp, neklonējot lietotni – kā un vai tas ir iespējams
– Naudiņu sagatavoji? – jautāja viens no nevēlamajiem viesiem, skatoties apkārt.
– Man nav tādas naudas, – papurināja galvu Jūlija.
– Tavs līgavainis teica, ka tev nauda birst kā no pārpilnības raga, tāpēc ātri ver vaļā savus čemodānus un dod šurp.
– Es jums neko neesmu parādā… – turpināja stingri turēties Jūlija.
– Ko tu teici? Vai tu vispār saproti, ar ko esi saistījusies?
Tālāk viss bija kā miglā: inspektori darbojās pēc plāna un sagrāba izspiedējus. Vīrieši vairs neuzvedās tik drosmīgi kā ar Jūliju, tie teica, ka visu šo Jānis viņiem norādījis, ka nauda patiesībā bija domāta viņam. Viņi solīja atdot pusi, kad viņa līgava samaksās, un šodien viņš gaidīja viņus ar “labām ziņām”.
Māris palūdza Jūliju palikt dzīvoklī, kamēr pats devās pārbaudīt nosaukto vietu. Paredzami, Jānis patiešām atradās vecā pamestā mājā. Viņš gaidīja naudu, bet tā vietā uz viņa plaukstām aizslēdzās metāla dzelži. Kā noskaidrojās, Jānis bija noguris no savas līgavas, izlēma dabūt līdzekļus un doties uz citu pilsētu. Šādas lietas viņš bija darījis arī agrāk, tāpēc tagad viņam draudēja liels sods par visu ko viņš bija darījis ar citiem vārdiem.
Jūlija bija pārsteigta, uzzinot patiesību. Bija grūti to pieņemt, bet… pusgada laikā viņa bija daudz kam sagatavojusies. Sieviete priecājās, ka šis murgs beidzies. Vajadzēja vienkārši samierināties, ka dzīvē ne vienmēr sastop patiesus cilvēkus, un reizēm krāpnieki spēj prasmīgi vadīt aiz deguna. Viņa patiesi mīlēja Jāni, bet viņš visu šo laiku tēloja, mānīja viņu un centās viņu apkrāpt.
Tagad šis dzīves posms bija beidzies. Vairs nebūs bezmiega nakšu. Jūlija varēja atviegloti nopūsties. Viņa pat nesajutās slikti par to, ka bija piekrāpta. Droši vien, bija gatava arī šādam pavērsienam? Pamazām viss norima. Visi vainīgie saņēma pelnīto sodu. Jūlija, beidzot, varēja atgriezties pie normālas dzīves.
Pastaigājoties pa parku, viņa satikās ar Māri. Vīrietis bija dežūrā, piedāvāja pastaigāties kopā, un Jūlija piekrita. Viņa ne ar ko nerēķinājās, bet pēc septiņiem mēnešiem Māris viņu bildināja, un sieviete atbildēja “jā”. Viņa pat neiedomājās, ka bijušā līgavaiņa rīcība palīdzēs viņai atrast patiesu un īstu mīlestību, dēļ kuras gribas dzīvot un kļūt labākai.
Šis stāsts, lai ar ir “piepušķots”, tas ir patiess. Dzīvē notiek visādi. Lasot šādus stāstus mēs daudz vairāk varam piedomāt par to, ko sastopam savā dzīvē.
