Saulgriežu laiks vienmēr ir bijis apvīts ar mistēriju un īpašu enerģiju – tas tiek uzskatīts par maģisku periodu, kad daba un cilvēks ir īpaši ciešā saskarē.
Līgo vakarā tradicionāli tiek veikti dažādi rituāli, tostarp nākotnes pareģošana jeb zīlēšana, kas ir neatņemama šī laika sastāvdaļa. Tieši šajā naktī tiek zīlēts, vai meitas apprecēsies konkrētajā gadā, kā arī tiek veikti simboliski rituāli, kas vērsti uz sevis un apkārtējās vides attīrīšanu, dievību piesaukšanu un vēlmju piepildījuma nodrošināšanu.
Līgo ticējumi:
Pusnaktī ieejot ūdenī, tiek piesaistīta nauda. Uzskata, ka Līgo naktī atveras debesis – jāskatās debesīs un jāizsaka vēlēšanās, lai tās piepildītos. Jāņu naktī gulēt nedrīkst – tas nesot veselību. Mazgāšanās Jāņu rīta pļavas rasā sola skaistumu. Ja naktī kailam jāstājas vārtu ailē, iespējams ieraudzīt pašu velnu.
Lai piesaistītu puisi, jāatrod jāņtārpiņš un jāieliek viņa kabatā – tad viņš iemīlēšoties. Dieviņš ber naudu ugunskura pelnos – tāpēc ugunskuram jābūt kalnā. Nedrīkst atgaiņāt līgotājus – tas var nest nelaimi. Mazgāšanās kviešu rasā meitām Jāņu dienā nes baltumu sejai.
Ejot pusnaktī pa ūdeni, var atrast naudu pastalās. Tiem, kas guļ Jāņu naktī, visā vasarā būs miegs. Sarunas ar kaimiņiem šajā vakarā pasargā no strīdiem turpmākajā gadā. Lecot pāri ugunij, var izvairīties no odu kodumiem. Jāņu uguns gaisma, apgaismojot cilvēkus un laukus, sola veselību un auglību.
Nākotnes zīlēšana:
Ilgi skatoties ūdenī, meitas varot ieraudzīt savu nākamo precinieku. Ja vainags ūdenī trīs reizes apgriežas, tad gaidāmas kāzas. Ja puiša un meitenes vainagi ūdenī saskaras, viņiem būs kāzas gada laikā. Ja vainags, mestais kokā, ieķeras zaros, tas nozīmē precības; var mēģināt trīs reizes.
Cik reizes ozola vainags, mestais ābelē, krīt zemē, tik gadus vēl būs jāgaida uz kāzām. No deviņu ziedu veidu vainadziņa, kas savīts krustceļā, jāiet gulēt – tas, kurš sapnī vainadziņu noņem, kļūs par vīru.
Attīrīšanās un ugunskura rituāls:
Tiek uzskatīts, ka debesu enerģijas plūsma – uguns ādere – savienojas ar Zemes spēka punktu. Šādā vietā jāiekur Jāņu ugunskurs, jo tādējādi iespējams atbrīvoties no hroniskām kaitēm un gūt labsajūtu. Ja nav iespējams noteikt šādu vietu, ugunskurs jākur augstākajā pieejamajā vietā, vēlams – kalnā, jo uguns gaismas spēks sniedzas tik tālu, cik to var redzēt.
Ugunskura gatavošana sākas ar skaliņu kārtošanu, tiem seko kadiķi, ozollapas un malka. To iededz ar skaliņu vai vīraku, bet nedrīkst izmantot aprakstītu papīru vai avīzes, jo tās satur lieku informāciju. Ugunskurs tiek rotāts ar ziediem un lietām, kuras paredzēts tam ziedot. Ap uguni tiek zīmētas dievu zīmes.
Rituāla laikā deviņi cilvēki veido apli ap ugunskuru un pulksteņrādītāja virzienā izsaka pateicību par pagājušā gada notikumiem, kā arī lūdz vēlēšanos nākamajam gadam, ziedojot kādu personīgu lietu ugunij. Šādā veidā tiek veikta enerģijas attīrīšana. Papildu spēku vēlēšanām var piešķirt, iemetot ugunskurā ar roku rakstītu vēlēšanos. Dievu zīmi, ko cilvēks uzzīmējis pie ugunskura, vēlams nēsāt pie sevis visu gadu kā veiksmes un aizsardzības simbolu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā