Šie rituāli, ticējumi un zīlēšanas veidi padara Saulgriežus par vienu no nozīmīgākajiem un maģiskākajiem latviešu tautas svētkiem.
Jāņu nakts ticējumi un rituāli dažādos Latvijas novados
Saskaņā ar Skrundas puses ticējumiem, Jāņu naktī jāiet skatīties ūdenī – īpaši upē. Tas, ko redzēs ūdens atspulgā, būs cilvēks, ar kuru liktenī lemts apprecēties.
Snēpelē uzskata, ka tieši Jāņu naktī debesis pavērsas – ja tajā brīdī klusībā izsaka vēlēšanos, tā noteikti piepildīsies. Bērzē dzīvojošā K. Corbika stāstītajā ticējumā minēts, ka Jāņu vakarā ievāktie augi un ziedi ir ārstnieciski – tie noder pret visām slimībām.
Savukārt Liepas pusē V. Johansone uzskata, ka, ja cilvēks Jāņu naktī dodas gulēt, tad visa vasara paies miegainumā. Cēsu apkārtnē dzīvojošā A. Mūrniece brīdina – ja Jāņu naktī kāds vienatnē dodas uz mežu ap pusnakti, viņu var saplosīt meža zvēri.
Lasi vēl: Latvijā solītais ”karstuma vilnis” jūnijā ir izgāzies, bet ko sagaidīsim jūlijā
Plaši pazīstami ir arī auglības rituāli. Piemēram, ticējums vēsta, ka pelde kailam Jāņu nakts rasā vai ūdenī veicina auglību. Vīriešu auglības simbolisks rituāls ir skrējiens kailam šajā naktī.
Meitenēm šajā naktī jāuzliek galvā vainags un kailām jāapskrien kādu norādītu ceļu – puisis, kurš meiteni noķers, kļūšot par viņas iecerēto.
Jaunlaicenē dzīvojošā P. Tortusa ticējums vēsta, ka Jāņa dienā meitām jāmet savs ziedu kronis augšup. Ja meita pati to saķer, tad mīļotais viņu drīz izprecēs. Ja rokas aizsniedz tikai līdz kādai no puķēm, tad uz kāzām vēl jāgaida. Taču, ja vainags pilnībā nokrīt zemē – attiecības izjuks. Jelgavas Kalnmuižā M. Valtere uzsver, ka Jāņu laikā nedrīkst pieminēt čūskas – to vārda izteikšana var piesaukt rāpuļus mājās.
