Iesniedzot dokumentus par būvdarbu uzsākšanu, fiziskajām personām tomēr netiks noteikts pienākums sniegt informāciju par būvniecībai paredzētā finansējuma izcelsmi.
Tāpat likumdevējs ir nolēmis, ka privātmājas varēs būvēt pašu spēkiem, neiesaistot būvkomersantu, ja tās kopējā platība nepārsniedz 400 m², nevis 200 m², kā sākotnēji bija iecerējusi Ministru kabineta iniciatīva cīņai pret ēnu ekonomiku būvniecības nozarē.
Īsumā
Uzsākot būvdarbus, fiziskajai personai kā būvētājam vairs nebūs jānorāda informācija par plānotā finansējuma izcelsmi. Privātmāju arī turpmāk varēs būvēt pašu spēkiem, ja tās kopējā platība nepārsniedz 400 m².
Lauksaimniecības ēku būvniecība pašu spēkiem būs atļauta līdz 800 m² kopējai platībai. Militāro objektu būvniecībā nebūs obligāta būvkomersanta piesaiste.
Minētās izmaiņas Būvniecības likumā gada nogalē Saeimā ierosināja desmit deputāti, un tās steidzamības kārtībā otrajā lasījumā tika pieņemtas 18. decembrī. Grozījumi stājās spēkā 7. janvārī.
Finansējuma izcelsme bija jānorāda no 1. novembra
Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.2. pasākumu bija paredzēts noteikt pienākumu privātpersonām sniegt informāciju Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) par būvdarbiem paredzētā finansējuma izcelsmi. Šī prasība tika ieviesta ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2025. gada 1. novembrī.
Noteikumos tika iekļauts jauns 93.2 punkts, kas paredzēja, ka fiziskajai personai kā būvniecības ierosinātājam, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, BIS jānorāda plānotā finansējuma izcelsme.
Ekonomikas ministrija iepriekš skaidroja, ka šis priekšlikums Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā tika iekļauts pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas kā preventīvs pasākums, lai persona apliecinātu būvniecībai izmantoto līdzekļu likumīgu izcelsmi.
Saeimas deputātu ieskatā prasība nav pamatota
Pēc jaunās kārtības ieviešanas Saeimas deputāti rosināja Būvniecības likuma 17. pantā nostiprināt normu, kas noteiktu, ka fiziskajai personai, iesniedzot dokumentus būvdarbu uzsākšanai, Būvniecības informācijas sistēmā nav jāsniedz ziņas par finansējuma izcelsmi.
Likumprojekta anotācijā deputāti norādīja, ka šāda prasība neatbilst nevainīguma prezumpcijas principam, jo valsts nevar automātiski pieņemt, ka fiziskās personas rīcībā esošie līdzekļi ir nelikumīgi vai apšaubāmi.
Tāpat tika uzsvērts, ka būvniecības process nereti ilgst vairākus gadus, un šajā laikā finansējuma avoti var mainīties, līdz ar to nav pamatoti uzlikt personai pienākumu uzņemties saistības, kurām var būt tiesiskas sekas.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu MK noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 93.2 punkts vairs nav piemērojams, un noteikumi tiks grozīti, lai atteiktos no prasības norādīt finansējuma izcelsmi, informēja Ekonomikas ministrija.
Pašu spēkiem drīkstēs būvēt līdz 400 m²
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iepriekš bija paredzēts samazināt platību, kādā privātpersona drīkst būvēt dzīvojamo māju pašu spēkiem, no 400 m² līdz 170 m², lai ierobežotu nelegālu darbaspēku izmantošanu.
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 529, kas stājās spēkā 2025. gada 1. augustā, tika paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra bez profesionālās prakses tiesībām drīkstētu būvēt viena dzīvokļa dzīvojamo māju līdz 200 m² platībā.
Tomēr likumdevējs šo ierobežojumu atcēla, Būvniecības likuma 19.1 panta trešajā daļā nosakot, ka fiziskā persona var pati ierosināt būvniecību un uzņemties būvdarbu veicēja atbildību, ja tiek būvēta vai pārbūvēta pirmās grupas ēka vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā ēka vai palīgēka ar kopējo platību līdz 400 m².
Ekonomikas ministrija skaidro, ka būvnoteikumu normas ir piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar grozījumiem Būvniecības likumā.
Lasi vēl: VID skaidro, kad par dāvinājumu vai naudas pārskaitījumu virs 1425 eiro ir jāmaksā nodoklis
Lauksaimniecības ēkām – līdz 800 m²
Saeimas deputāti uzsvēra, ka lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs bieži pastāv iespēja būvdarbus veikt pašu spēkiem, tāpēc prasība obligāti piesaistīt būvkomersantu šādos gadījumos nav samērīga.
Tāpēc Būvniecības likumā noteikts, ka fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecību vai zivsaimniecību, kā arī kooperatīvās sabiedrības drīkst pašu spēkiem būvēt, pārbūvēt vai nojaukt lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas vai palīgēkas, ja to apbūves laukums nepārsniedz 800 m².
Šis ierobežojums neattiecas uz rūpnieciski ražotām lauksaimniecības otrās grupas ēkām.
