Likumsargi atklāj noslēpumu: šis vecums ir liktenīga robeža autovadītājiem, pēc kuras ceļi kļūst riskanti

Cilvēka spēja droši vadīt automašīnu tieši ir atkarīga no viņa fizioloģiskā stāvokļa. Speciālisti uzsver: tieši veselība, nevis vecums, kļūst par izšķirošo faktoru pie stūres.

Austrumeiropas likumdošana nenosaka augšējo vecuma slieksni autovadītājiem. Autovadītāja tiesības netiek automātiski anulētas pēc noteikta vecuma sasniegšanas. Galvenais nosacījums ir regulāra speciālistu pārbaude, kas apliecina, ka nav veselības ierobežojumu vadīšanai.

Ar gadiem psihofizioloģiskās reakcijas var palēnināties, kā arī var pasliktināties redze. Eksperti atzīst šīs izmaiņas, taču uzsver, ka pats vecums nav iemesls braukšanas aizliegumam. Regulāras speciālistu apskates palīdz savlaicīgi atklāt veselības problēmas, kas var ietekmēt drošu satiksmes vadību.

Tomēr..

Obligāta veselības komisija ir nepieciešama vairākos gadījumos: pirmreizējai autovadītāja apliecības iegūšanai un tās maiņai vai termiņa pagarināšanai. Turklāt ceļu policijas darbinieki var norīkot šoferi ārpus kārtas pārbaudēm, ja ir pamatotas šaubas par viņa spējām droši vadīt transportlīdzekli.

Pilsoņiem, kas vecāki par 60 gadiem, ir īpašs noteikums: autovadītāja apliecība tiek izsniegta uz laiku līdz pieciem gadiem. Pēc tam nepieciešama atkārtota speciālistu pārbaude. Šī prasība saistīta ar paaugstinātu risku attīstīt vecuma problēmas, kas var ietekmēt braukšanas prasmes.

Svarīgi uzsvērt: ja nav kontrindikāciju, vecāka gadagājuma cilvēkam ir pilnas tiesības vadīt automašīnu. Tomēr jāseko savai pašsajūtai ļoti rūpīgi. Īpaša uzmanība jāpievērš zāļu lietošanai, jo dažas zāļu ietekmē kognitīvās un motoriskās funkcijas.

Ir svarīgs punkts

Jāpiebilst, ka autovadītāja tiesības ir iespējams iegūt arī nobriedušā vecumā. Nav noteikts augšējais vecuma ierobežojums autovadītāja apmācībai. Mācības autoskolā drīkst uzsākt no 16 gadu vecuma, bet tiesības saņemt no 18 gadiem. Cilvēks, kuram ir 60, 70 vai pat 80 gadi, var veiksmīgi apgūt braukšanu un nokārtot eksāmenus, ja viņa veselība to atļauj.

Speciālisti sniedz vairākus ieteikumus vecāka gada gājuma autovadītājiem. Fiziskās aktivitātes uzturēšana, pareiza uztura lietošana, pilnvērtīgs atpūtas režīms un kaitīgo ieradumu atmešana palīdz saglabāt veselību. Arī jāpielāgo savs braukšanas stils — rūpīgi plānot maršrutus, izvairīties no braucieniem nelabvēlīgos laikapstākļos un izvēlēties komfortablu, zemu ātrumu.

Tātad izšķirošais faktors, lai atļautu vadīt automašīnu, ir labs veselības stāvoklis un spēja droši kontrolēt transportu. Vecums šeit nav noteicošais. Atbildīga attieksme pret sevi, regulāras speciālistu pārbaudes un ceļu satiksmes noteikumu ievērošana ļauj būt kustīgam jebkurā vecumā.

Lasi vēl: Marinēti baklažāni ar papriku: uzkoda, kas pazudīs no svētku galda ātrāk nekā gaļa

Tomēr formāla vecuma ierobežojumu neesamība nenozīmē ignorēt ar gadiem palielināmos riskus. Ir svarīgi ne tikai regulāri veikt speciālistu komisijas, bet arī kritiski novērtēt savas spējas. Eksperti par to saka:

“Var apsvērt braukšanu tikai gaišajā diennakts laikā, īsos attālumos vai kopā ar pieredzējušu autovadītāju. Pastāv īpaši trenažieri un programmas vecāka gada gājuma cilvēku braukšanas prasmju novērtēšanai un trenēšanai. Atbildīga attieksme pret sevi un apkārtējiem ir ceļu drošības atslēga jebkurā vecumā, jo drošība vienmēr ir svarīgāka par formālajām tiesībām vadīt transportu.”