Bieži gadās situācijas, kad likumsargi aptur vienu automašīnu, bet otru – kas šķietami bija līdzīga vai brauca līdzīgi – palaiž tālāk. Tas daudziem rada jautājumu: pēc kāda principa likumsargi izvēlas, kuru automašīnu apstādināt?
Pat visapzinīgākie autovadītāji, kuri skrupulozi ievēro katru ceļu satiksmes noteikumu punktu, nereti izjūt vieglu satraukumu, ieraugot ceļa malā policijas ekipāžu. Sirds sāk pukstēt straujāk un rodas nepamatota vainas sajūta, lai gan dokumenti ir kārtībā un ātrums netiek pārsniegts. Līdz šim daudziem šķita, ka policijas izvēle apturēt konkrētu spēkratu ir tīrā nejaušība vai “veiksmes spēle”, tomēr nesenās sarunās ar pašiem likumsargiem atklājies kas cits. Viņiem ir izstrādāta specifiska kritēriju sistēma un profesionālā intuīcija – automašīnas nekad netiek apturētas uz “dullo”.
Ātruma režīma ievērošana un dīvainības
Viens no fundamentālajiem rādītājiem, ko ceļu policija monitorē nepārtraukti, ir transportlīdzekļa kustības temps. Protams, pirmais un acīmredzamākais iemesls apturēšanai ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, ko fiksē radari. Tomēr ir arī otra medaļas puse, par kuru autovadītāji mēdz aizmirst.
Interesanti, ka arī nedabiski lēna un pārlieku piesardzīga pārvietošanās piesaista pastiprinātu uzmanību. Ja autovadītājs brauc ievērojami lēnāk par plūsmu vietā, kur nav nekādu šķēršļu, policistam rodas aizdomas – iespējams, šoferis ir pārlieku koncentrējies, mēģinot noslēpt reibuma stāvokli, vai arī automašīnai ir kāda kritiska tehniska kļūme.
Vizuālais tēls un higiēna uz ceļa
Automašīnas ārējais izskats var pastāstīt vairāk, nekā šķiet. Spēkrati, kas ir pārlieku netīri, klāti ar biezu dubļu kārtu, zāli vai pat sniegu tiktāl, ka nav salasāmas valsts reģistrācijas numura zīmes, ir garantēts kandidāts uz pārbaudi. Likumsargi norāda, ka nekopti auto bieži iet roku rokā ar nolaidību dokumentācijā. Statistikas dati liecina, ka šādiem transportlīdzekļiem biežāk mēdz būt beigusies tehniskā apskate vai apdrošināšana, bet sliktākajā gadījumā – auto var būt zagts vai izmantots nelikumīgām darbībām lauku apvidos.
Manevri un stabilitāte
Braukšanas stils ir autovadītāja “vizītkarte”. Ja automašīna ceļa joslā neieturas taisni, nepamatoti “peld” no vienas puses uz otru vai veic haotiskas joslu maiņas bez pagrieziena rādītāju lietošanas, likumsargiem tas ir tūlītējs signāls rīcībai. Šāds “šūpošanās” efekts visbiežāk norāda uz to, ka vadītājs atrodas alkohola, narkotisko vielu reibumā vai arī ir tik spēcīgi noguris, ka nespēj adekvāti vadīt spēkratu. Drošības apsvērumu dēļ šādi vadītāji tiek izslēgti no satiksmes nekavējoties.
Īpaša sadaļa policistu darbā tiek veltīta arī spēkrata markas izvērtēšanai. Par to, kuras zīmes piesaista likumsargu skatienu visvairāk, lasiet tālāk.
Stereotipi par auto markām un realitāte
Latvijas sabiedrībā gadiem ilgi sakņojies pieņēmums, ka Ceļu policijas lielākais “ienaidnieks” ir BMW markas automašīnas. Klīst mīti, ka policisti ignorē visus citus, lai tikai apturētu kārtējo bavāriešu spēkratu. Tomēr mūsdienu realitāte ir krietni mainījusies. Jaunākās paaudzes autovadītāji un potenciālie “ielu sportisti” aizvien biežāk izvēlas citu zīmolu jaudīgos modeļus, piemēram, Audi vai jaudīgākus japāņu auto.
Likumsargi atzīst, ka viņi apzinās šo “BMW stereotipu” un nereti tieši tāpēc pievēršas citu marku automašīnām. Šoferi, kuri nevada BMW, bieži vien atslābst un jūtas neaizskarami, pieļaujot, ka likumsargi viņus neuztvers kā “riska grupu”. Tieši šis viltus drošības sajūtas moments policijai ļauj identificēt pārkāpējus, kuri vismazāk gaida pārbaudi.
Policisti gan uzsver, ka viņu arsenālā ir vēl daudzi citi “knifi”, kurus viņi neatklāj plašākai sabiedrībai. Tas tiek darīts, lai saglabātu efektivitāti darbā – ja visi zinātu precīzo algoritmu, pēc kura policists izvēlas mērķi, pārkāpēji iemācītos perfekti maskēties.
Prioritāte – mazākie pasažieri
Bērnu drošība ceļu satiksmē ir jautājums, kurā kompromisu nav. Likumsargi bieži vien pieņem lēmumu apturēt automašīnu, ja tajā pamanīti mazi pasažieri. Pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai bērni sēž atbilstošos drošības sēdeklīšos, vai tie ir pareizi nostiprināti un vai drošības jostas ir aizsprādzētas. Dažkārt vecāki vieglprātīgi pieļauj bērnu stāvēšanu kājās aizmugurējā sēdeklī vai turēšanu klēpī, kas pat pie vieglas bremzēšanas var beigties traģiski. Tāpēc, ja policists jūs aptur šādā situācijā, tas tiek darīts ar rūpēm par jūsu ģimenes drošību.
Tehniskais nolietojums un “vecuma kaites”
Vēl viena būtiska kategorija ir krietni savu laiku nokalpojuši automobiļi. Izteikta korozija uz virsbūves nesošajām daļām, dūmojoša izplūdes sistēma vai nedabiski skaļš trokšņa slāpētājs (vai tā trūkums) ir tiešs aicinājums uz pārbaudi. Policistiem ir pienākums izvērtēt, vai šāds transportlīdzeklis nerada draudus apkārtējai videi un citiem satiksmes dalībniekiem. Ja spēkrats burtiski “jūk ārā”, tam uz ceļa atrasties ir aizliegts, un likumsargi var anulēt tehniskās apskates atļauju turpat uz vietas.
Noslēgumā der atcerēties – ja jūsu sirdsapziņa ir tīra un automašīna kārtībā, komunikācija ar policiju būs īsa un lietišķa. Viņu darba mērķis nav sodīt ikvienu, bet gan nodrošināt, lai mēs visi vakarā sveiki un veseli atgrieztos mājās.
