Mans negaidītais atklājums pie kases kā 5 konfektes pārvērtās 320 gramos jeb lielveikalu maģija pie kases
Mēs visi esam pieraduši pie rēķiniem, kas aug griezdamies, bet vai esat kādreiz redzējuši, kā pārtikas produkti pieņemas svarā pa ceļam no plaukta līdz kasei. Izrādās, ka mūsdienu lielveikalos notiek īsta “maģija” – tur pat piecas nieka konfektes dažu minūšu laikā spēj kļūt trīsreiz smagākas. Tas nav stāsts par manu iztēli, bet gan par visai nekaunīgu veidu, kuram nejauši uzdūros savā ikdienas gājienā pēc maizes un piena. Ja domājat, ka elektroniskie svari nekad nemelo, šis stāsts liks jums nākamreiz pie kases nepārvērst skatienu ne uz sekundi.
Es reti pērku konfektes. Ja padomā, pat ne reti, bet ļoti reti – kādas pāris reizes gadā. Tad, kad gaidu ciemiņus, zinot, ka tēju ar pīrāgiem vai cepumiem viņi nedzers. Nu, neēdam ne es, ne bērni tās; piena šokolādi “Milka” nopērku dažreiz, ja redzu akcijā par kādu 1,19 eiro, “Alpen Gold” par 0,99 eiro varu “Rimi” vai “Maximā” bērniem dažreiz nopirkt, bet konfektes neņemu. Vīram saldumi garšo, var sev pats kaut ko nopirkt, tā ir viņa problēma, un pat tad viņš kurn, ka dārgi, kilograms maksā ap 8–10 eiro, pat “Lidl” cenas ir uzskrējušas debesīs.
Bet te pēkšņi ieraudzīju “Maximā” konfektes kā bērnībā – zaļos un sarkanos papīrīšos, ar kumelītēm. Atceros, tētis agrāk tās mīlēja ēst nevis ar tēju, bet ar pienu, viņam tā labāk patika. Pildījums tur laikam bija fondants vai kas tamlīdzīgs, vārdu sakot, pamodās nostalģija. Nolēmu paņemt “Margrietiņas” sev un Neldai.
Vai atceraties šīs “Margrietiņas”? Gribēju nopirkt pagaršošanai, salīdzināt tagadējo garšu ar bērnības atmiņām. Domāju, ja nepatiks, vīrs apēdīs – tā mums ar bērniem ir norma: iebarot tētim visu to ēdienu, kas mums nav garšojis. Viņš tā arī smejoties jautā: “Ņem, Dieviņ, kas mums neder, vai ne?”
Gaidas un realitāte pie kases nesakrita
Nu, dāma esmu taupīga, un, lai gan cena nešķita pārāk augsta – 5,99 €/kg, es noskopojos, atzīstos. Paņēmu pagaršošanai pat ne sauju, bet 5 gabalus. 3 sarkanās un 2 zaļās; tās ir sajauktas vienā kastē, un papīrīši atšķiras tikai pēc krāsas. Tiešam gribēju tikai pagaršot un ja garšotu pēc tam nopirktu vēl. Jūs jau saprotat – pat Laimas konfektes vairs negaršo kā bērnībā, tāpēc man ticības nebija. Tieši tāpēc arī 5 konfektes.
Nu, un pēc ieraduma maisiņā tās nosvēru uz svariem dārzeņu nodaļā; es vienmēr tomātus, gurķus, rozīnes sveru pati, lai zinātu aptuveno cenu un ar kādu summu galu galā rēķināties maksājot.
Kontrolsvari rādīja 95 gramus, aplēsu, ka, atskaitot maisiņu (mīnus kādi 5 grami), viena konfekte sver aptuveni 18 gramus. Nu, samaksāšu kādus 60 eiro centus, nekas, nepalikšu nabaga – ar šādām domām devos uz kasi, vedot ratiņos vēl aptuveni 600 g sīpolu (savējos esam visus apēduši, tagad pērkam pa dažiem sīpoliem) un maizi ar pienu.
Bet pie kases, draugi, sākās brīnumi un pārvērtības kā pasakā…
Man negaidīti (bet bez mazākā pārsteiguma no kasieres puses) mani 95 grami konfekšu pēkšņi kļuva par veseliem 320 gramiem! Ar gaisu piepumpējās, kamēr ratiņos brauca? Tagad taču stāv elektroniskie svari, un ne tikai kasieris, bet arī pircējs redz jebkuras preces svaru, es vienmēr skatos.
— Atvainojiet, — saku, — cienītā, pārvērsim manas konfektes. Un reizē arī sīpolus, tie jums uz svariem rāda gandrīz pusotru kilogramu, pēc maniem aprēķiniem tur nav pusotra kilograma. Aizejam pie kontrolsvariem, tik un tā pircēju pagaidām blakus nav, nevienu neaizkavēju.
Nu, aizgājām. Kā jau gaidīts, kontrolsvari rādīja manus 95 gramus, man taču tie nepiesapņojās, vai ne? Man 40 gados atmiņas trūkums vēl nedraud un balsis galvā neko nečukst, biju pārliecināta par savu taisnību.
100 gramos ir 6–7 šokolādes konfektes, atcerieties
Un kas par to? Man pārsvēra gan konfektes, gan sīpolus, atvainojās, sakot, ka laikam svari salūzuši. Aha, tā nu es noticēju. Pārāk jau mierīgi un vienaldzīgi kasiere to visu uztvēra, pat ar tādu kā nogurumu skatienā. Kaut kāpēc esmu pārliecināta – ja maisiņā būtu nevis 5 konfektes, bet pāris saujas, kādi 300 grami, viņa man tās mierīgi būtu pārdevusi kā 700 gramus, un es to nemaz nepamanītu.
Konfektes, starp citu, ir garšīgas, bet vairāk par vienu neapēst – pārāk saldas. Ziniet, kāpēc es biju tik pārliecināta par savu taisnību? Tāpēc, ka sen atpakaļ, pagājušajā vai aizpagājušajā Jaunajā gadā, vīramāte manā klātbūtnē mazbērniem stāstīja, kā viņi skolā (mūsu omīte ir bijusī valodas un literatūras skolotāja) senos laikos, kad tētim un mammai bija kādi 5–7 gadi (tas ir pirms vairāk nekā 30 gadiem), paši fasēja Jaungada dāvanas.
Toreiz nepārdeva gatavas kārbas un mājiņas ar konfektēm kā tagad; audzinātājas bērnudārzos un skolotāji skolās paši iepirka konfektes kastēs, mandarīnus, ābolus un lika papīra tūtās. Un, lai nepārsvērtu katru dāvanu un zinātu, par kādu summu tajā ir saldumi, viņi katru konfekšu šķirni svēra pa gabalam.
Pēc vīramātes vārdiem sanāca, ka klasiskās šokolādes konfektes – kā “Karakum”, “Lācītis” vai “Vētrasputns” – 100 gramos bija tieši 7 gabali, bet jebkuras karameles – 15. Tāpēc arī gāju pie kases pārliecināta, ka manas 5 konfektes tā arī sver – ap 90 gramiem, kontrolsvari nemelo. Turpretī pie kases svari izrādījās “nepareizi”, un kasieris uzskrēja virsū tādai pedantiskai pārbaudītājai kā es. Domājat, kasi slēdza ciet? Trīsreiz “ha”, pat nedomāja. Svarus izslēdza? Arī nē. Un administratoru neatsauca. Es taču saku – brīnumi ratiņos.
Kā neļaut sevi apmānīt un neapsvērt
Rakstu es, protams, nevis tādēļ, lai vienkārši pačīkstētu, pasūdzētos par apsvēršanu vai aiz bezdarbības. Kā parasti, šeit būs svarīgi padomi, kā neļaut sevi apmuļķot pie kases ar produktu svaru. Došu uzreiz 3 svarīgus padomus, iegaumējiet.
1.Jebkurus produktus, ko ņemat pa gabalam (augļus, dārzeņus, konfektes), obligāti uzreiz pēc tam, kad esat ielikuši maisiņā, nosveriet pašapkalpošanās svaros, ievadot preces kodu. Tā zināsiet, kāda summa būs jāmaksā, un varēsiet to pārbaudīt čekā (neizejot no veikala!).
2.Noteikti sekojiet līdzi, lai kasieris, sverot tomātu, ābolu vai cepumu maisiņus, neuzliek uz svariem skeneri (to ierīci, ar ko nolasa svītrkodus). Iespējams, tas notiks nejauši, steigā, bet jūsu maisiņa svars ievērojami pieaugs.
3.Ja kabatā vai somā nēsājat telefonu, atrodiet tā instrukciju vai kasti un apskatieties, cik tas sver. Piemēram, 180 vai 200 gramus. Tagad, to atceroties, jūs varat pārbaudīt jebkuru kontrolsvaru precizitāti jebkurā veikalā, vienkārši uzliekot uz tiem savu telefonu un salīdzinot ciparu starpību.
Un neklausieties nekādas atrunas, ka “ai, svari salūza” vai “reizēm mēdz gļukot”. Labāk pārbaudiet svaru laikus. Un vienmēr skatieties, kāds svars norādīts čekā, un pārbaudiet visas pozīcijas. Lai viena piena iepakojuma vietā jums “steigā” neiesistu četrus. Vai esat saskārušies ar šādu krāpšanu un apsvēršanu Latvijas veikalos? Vai izdevās pierādīt savu taisnību?
