Lūk kāpēc par vīru nedrīkst ne tikai sliktu runāt, bet pat domāt

Pārlūkojot internetu, izlasīju šādus psihologa un vēdu zinātāja Oļega Torsunova vārdus: “Kā sieviete domā par vīrieti, tāds viņš arī kļūst. Pārsteidzoši, bet tā arī notiek un neko tur nevar padarīt. Tā ir īsta mistika un noslēpums, kuru vajadzētu paturēt prātā visām sievietēm, raksta portāls la.lv

Sievietes spēks ir tik liels, viņas izjūta tik smalka un rīcība tik precīza, ka vīrietim praktiski nav izvēles. Ja sieviete tevi uzskata par niecību, tu arī kļūsti melns un maziņš. Briesmīgs, iznīcinošs spēks. Vai tieši pretēji – ja sieviete padomā: “Ļoti labi. Man tāds vīrietis vajadzīgs. Tas ir mans cilvēks, viņš uzreiz mainās, sāk uzplaukt.”

Ko tad, ja sievietei bieži ienāk prātā (atzīsimies, katrai tā gadījies!) aptuveni šādas domas:

– viņš ir neveiksminieks;
– viņam nevar uzticēties;
– viņš ne uz ko nav spējīgs;
– viņam nekas neiznāks;
– esmu pelnījusi ko labāku;
– viņam noteikti jāmainās;
– viņam ir tik daudz trūkumu.

Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, ja vien laikus neapstātos. Mēs pastāvīgi dalāmies šajos apgalvojumos ar draudzenēm, māti, bet, ja arī nedalāmies, tad pastāvīgi virpinām šo domu galvā.

Kāpēc sievietes tā dara?

— Sievietēm šķiet, ka viņas spēs vīrieti izmainīt un tad uzreiz mainīsies arī viņu dzīve, viņas kļūs labsirdīgas, mīlošas un maigas. Tikai lai viņš vispirms beidz spēlēt datorspēles, sāk pelnīt tik daudz, cik sieva grib, uzaicina kaut kur, kaut ko uzdāvina. Lai mainās.

Sievietes grib, vai vīrieši mainās, tikai tāpēc, ka pašas iesprūdušas bērnībā un nevēlas skaidri skatīties un sevi un savu dzīvi. Tas ir ļoti naivs sapnis – domāt: ja vīrietis izlabos savus trūkumus, es kļūšu laimīga. Ieciklēšanās uz cita cilvēka trūkumiem it kā ļauj sēdēt un nerisināt pašai savas problēmas.

Apspriežot citu, mēs neskatāmies uz sevi. Uz saviem trūkumiem un problēmām skatīties ir grūtāk un sāpīgāk. Ja gribēsi būt godīga pati pret sevi, nāksies tās risināt. Daudz vieglāk nodoties vīra trūkumu labošanai. Un cik patīkami pažēloties par viņu citiem un saņemt līdzjūtību! Es – laba, viņš – slikts.

— Nosodot vīru, sieviete it kā paceļas augstāk par viņu, jūtas labāka un gudrāka. Viņa nezina, kā citādi nopelnīt ievērību. Sievietei trūkst atzinības viņas pašas sasniegumiem.

— Visas sievietes zina, ka kritizēt un teikt sliktus vārdus par vīru nevajag, to māca visi žurnāli, blogi un vietnes pēc kārtas: viņš aiziešot, atradīšot mīļāko… Bet, kad ir slikti un dvēselē kaķi skrāpējas, par to domājām beidzamajā vietā. Negatīvajām domām jāatrod izeja. Grūti to visu glabāt sevī, tāpēc sieviete meklē kādu, pār kura galvu to izliet.

— Sievietes žēlojas un apspriež savu vīru, jo grib, lai viņas pažēlo, atbalsta, viņas bieži nejūt sevī pieauguša cilvēka spēku, trūkst iekšējas stingrības. Daudzas sievietes nezina, ko darīt ar bezspēcības sajūtu, kā pašām saviem spēkiem izmainīt savu dzīvi. Tāpēc vajadzīgs citu atbalsts cerībā, ka viņi to izdarīs labāk. Izklausās naivi un bērnišķīgi, vai ne?

— Ja žēlojamies par vīru draudzenēm vai mātei, it kā cenšamies parādīt sevi labākā gaismā un nodrošināties ar atbalstu. Atkal bērnišķīgs pašapmāns!

— Sakot vīram tieši vai aiz muguras, cik gan viņš slikts, sieviete zemapziņā grib atriebties par to, ka viņš nedara viņu laimīgu. Ar to pašu sieviete iekšēji bloķē enerģijas nodošanu vīram un neatbalsta viņu. “Tu esi slikts – nu, tad lai tev arī nekas neizdodas!” Un tad viņam patiešām nekas neizdosies, un sieva vēl vairāk ļaunosies un apvainosies uz viņu. Nonākam apburtā aplī.

Kādas tam ir sekas?

— Kad sieviete runā vai domā par vīrieti slikti, viņa to neciena, domās attālinās no viņa, enerģētiski neatbalsta. Viņam viss krīt no rokām, lietas nevirzās, kā iecerēts, nauda “nepelnās”, viņš pērk “atslābinošus” dzērienus. Un sieva, dabiski, vēl vairāk pārliecinās par savu taisnību, ka viņš nav cieņas vērts. Mēs ieejam apburtā aplī. Vīrietis ir bezspēcīgs šajā situācijā kaut ko mainīt.

— Ja sieviete neapstāsies, vienmēr atradīsies, ko kritizē. Tā ir graujoša prakse: domājam slikti, sliktas lietas stāstām draudzenēm, mammai un vēl vairāk pārliecinām sevi par savu taisnību, tādējādi kaitējot ne tikai attiecībām, bet arī sev pašai.

— Šāda rīcība traumē nervu sistēmu, nocietina sievietes sirdi, saindē dvēseli, piesārņo ķermeni ar negatīvu enerģiju un ļaunumu. Un vēl turklāt to visu glabājam un nododam tālāk.

— Negatīvas domas atņem milzum daudz enerģijas. Sievietes piedalīšanās, sievietes enerģija, sievietes atzinība vīrietim nozīmē degvielu visiem sasniegumiem un panākumiem. Ja sieviete slikti domā par vīru, viņam nav iespējas kļūt veiksmīgam un būt labam savai sievai.

— Sievietes, necienot savu vīru, parāda to arī saviem bērniem. Tagad atceries un atbildi uz jautājumu.

Vai tava mamma cienīja tavu tēti? Kā jūs to sapratāt? Vienkārši jutāt. Bērniem nekas nav jāskaidro un jāstāsta, viņi vienmēr zina, un, ja tu necieni savu vīru:

– bērni slikti mācās, viņi tādā veidā protestē;
– neklausa tevi, ir rupji un nekaunīgi;
– dara visu pretēji, tuvinās ar sliktām kompānijām, sāk apgūt sliktus ieradumus;
– viņiem ir grūti veidot savas attiecības nākotnē.

Necieņai pret vīru ir augsta cena.

— Apspriežot savu vīru ar citiem, tu saņem daudz atbilžu no sērijas: “viņš tev nav piemērots”, “vajag šķirties.” Šajās sarunās tu neklausies sevī un savā sirdī. Tu klausies svešus cilvēkus.

— Kad apspriežam vīru ar māti, mēs tādējādi saglabājam ciešu, neredzamu saiti ar viņu, pašas paliekot bērna statusā. Tu ej pret vīru, apvienojoties ar māti, kaut kādā veidā viņu nododot. Māte vienmēr pažēlos savu bērnu un norās pāri darītāju. Bet ko tas dos tev? To, ka tava māte pārstās cienīt tavu vīru. Un vēlāk tev pašai nāksies viņas acīs aizstāvēt viņa statusu un autoritāti. Esi godīga – ja viņš ir slikts, ej projām no viņa, atrodi citu vai dzīvo ar māti.

Draudzene nav partizāns

— Pasūrojies draudzenei cerībā gūt atbalstu un savas rīcības apstiprinājumu, bet visas detaļas aizies tālāk no viena pie otra, kaut ko pateiks arī par tevi. Vari ticēt, arī tu saņemsi savu daļu nopēluma. Vai vērts to darīt? Vai arī tu naivini iedomājies, ka draudzene klusē kā partizāns?

— Kad tu runā slikti par vīru, tu uzskati sevi par labāku. Tu kultivē savu lepnību. Kad sieviete slikti runā par vīru, viņa sarauj pāra neredzamo saiti un sāk dzīvot savu atsevišķu dzīvi. Tai brīdī ģimenes nav. Arī vīrs sāk dzīvot savu atsevišķu dzīvi. Tu to jūti un sāc nodrošināties, meklējot atkāpšanās ceļus. Bet pēc tam gribi zināt, kāpēc attiecības neizdevās un abi sākāt dzīvot kā dzīvokļa kaimiņi, nevis ģimene…

Ja mainīsies, ko gan “zāģēsim”?

— Apvainojot vīru, sieviete neapzināti provocē viņa “slikto” uzvedību. Sievietei nemaz nevajag, lai viņš mainītos. Ko tad padarīt par grēkāzi?

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk