Vairākas dekādes zinātnieki uzskatīja, ka šo reakciju izraisa epiderma – ādas ārējais slānis – adsorbējot ūdeni. Ādas ārējais slānis ir cieši piesaistīts tās apakšslāņiem, kuri neizplešas. Tika uzskatīts, ka ādas virsslānis izplešas, kompensējot to, ka apakšslānis to darīt nespēj.
Tomēr, 1935. gadā zinātnieku grupa, kura veica laboratoriskus izmeklējumus, atklāja, ka šāda reakcija nenotiek pirkstos, kuru nervi ir bojāti. Tika secināts, ka ādas sačokurošanās ir ķermeņa autonomās nervu sistēmas reakcija.
Neirologi apgalvo, ka čokurošanās ir evolucionāra funkcija: tā palīdz pirkstiem neslīdēt, saskaroties ar slapjām virsmām. 2013. gadā tika veikti vairāki eksperimenti, kuru norises laikā dalībniekiem bija jāpaceļ slapji un sausi priekšmeti. Brīvprātīgie šos uzdevumus izpildīja ar sausiem un slapjiem, čokurainiem pirkstiem. Dalībniekiem par 12% ātrāk sanāca satvert priekšmetus, ja pirksti bija sačokurojušies.
Āda kļūst krunkaina, lai funkcionētu gluži tāpat, kā auto riepas, čokuraina āda saskaras ar lielāku virsmas laukumu, ļaujot labāk satvert priekšmetus.
Nākamreiz, kad tavi pirksti kļūs čokuraini, atceries, ka tā ir viena no pazīmēm, kas apliecina, ka tavs ķermenis ir patiesi pārsteidzošs!
Avots: brightside.me
Tevi noteikti interesēs
Jācep maizīte un ne tikai: kādas Senlatviešu tradīcijas jāievēro 25. jūlijā, Jēkaba dienā, lai piesaistītu veiksmi un labklājībuby Laura Andersone- Senču zīmes un mūsdienu laikapstākļi – Vilis Bukšs atklāj savu prognožu noslēpumu: ”Laiks runā ar mani”by Sandra Vīgante
- “Un tad brīnās, ka nav augļu vai tie ir negaršīgi!”: agronome dalās pieredzē, ka lielākā daļa dārznieku nepareizi “baro” savas paprikasby Laura Andersone
