Kad es pirmo reizi ierados Vācijā, mani pārsteidza viens sīkums. Rudens, lietus, dubļi — tipisks laiks, kad zābaki kļūst par netīriem ķieģeļiem. Taču, uz manu pārsteigumu, neviens no maniem vācu draugiem neskrēja tīrīt apavus pie ieejas.
Vēl vairāk — viņi pat neredzēja vajadzību to darīt.
Un tā, pēc vairākiem gadiem dzīvojot Vācijā, es sapratu: aiz šīs ieraduma nav slinkums, bet gan vesela filozofija.
Vācu pragmatisms: “Kāpēc mazgāt to, kas drīz atkal kļūs netīrs?”
Vācu kultūrā ļoti izteikts ir pragmatisks skatījums uz ikdienas dzīvi. Vācieši netērē laiku tam, kas nesniedz skaidru labumu.
Apavi? Tie ir paredzēti ārpus telpām. Tātad netīrumi — tas ir normāli. Mazgāt tos katru dienu — lieka ūdens, laika un resursu tērēšana.
Reiz es mēģināju sakārtot “mūsu stilā”, un mans kaimiņš, cienījams vecāks vācietis, skatoties, kā es ar sūkli berzu savus zābakus pie ieejas, teica:
— “Ko, tu grasies ēst no tiem?” Tas nebija sarkasms, bet patiesa nesapratne.
Mājas — tas ir svēts: tur apavu vispār nav
Starp citu, vācu mājās neviens neiet ar ārā apaviem. Šis noteikums ir gandrīz nedalāms.
Atnāc mājās — novelc zābakus pie durvīm. Parasti tam ir atsevišķa zona — (priekštelpa), kur stāv apavu skapis, dažkārt pat neliela žāvētava.
Tātad netīrie zābaki paliek ārpus dzīvojamās telpas. Nav svarīgi, cik tie netīri — mājās vienmēr ir tīrs. No tā izriet arī loģisks secinājums: apavu mazgāšana pēc katras pastaigas nav nepieciešama.
Lasi vēl: Kāpēc dzīve mainās ik pēc 7 gadiem – un kāpēc sievietēm ir īpaši svarīgi to saprast
Ekoloģija un taupīgums — ne tikai trends
Vācieši ir īsti ekoloģijas un ilgtspējīgas patēriņa aizstāvji. Kāpēc tērēt ūdeni velti?
Kāpēc lietot ķīmiju, ja rīt apavi atkal būs dubļos? Labāk reizi nedēļā uzmanīgi notīrīt zolītes, ja nepieciešams, un atkal ievietot skapis.
Turklāt Vācijā daudz ietvju, kur netīrumi ir retums. Pagalmi sakopti, ielas tīras, peļķes gandrīz nav.
Ja apavi tiešām kļuvuši ļoti netīri — tos izmazgās, bet tikai pēc nepieciešamības, bez fanātisma.
Mentalitāte: tīrība — tas ir kārtība, nevis spīdums
Mēs esam pieraduši domāt, ka tīrs = spīd. Vāciešiem ir cita filozofija: tīrs = kad lietas atrodas savās vietās. Apavi stāv, kur tiem jābūt, netīrumi neizplatās, kārtība saglabāta — tas ir pietiekami.
Vai vācieši vispār mazgā apavus?
Jā, mazgā. Bet ne katru dienu un ne tikai kādas nelielas peļķes dēļ. Parasti — brīvdienās, kad ir laiks, vai pirms ziemas apavu nolikšanas glabāšanā.
Bet stāvēt pie ieejas ar drāniņu pēc katras pastaigas? Tas viņiem šķiet dīvaini.
Vācieši nemazgā apavus katru dienu ne tāpēc, ka viņi ir netīri, bet tāpēc, ka domā racionāli.
Lasi vēl: Kurš gredzens jums patīk visvairāk: pārsteidzoši precīzs personības tests
Tas nav “netīri”, tas ir saprātīgi. Un, iespējams, no viņiem ir ko mācīties: dažreiz labāk atlaist sīkumus un vienkārši dzīvot.
