Vai esat kādreiz prātojuši, kāpēc gurķi izaug šķībi, rūgti vai kāpēc to lapas pēkšņi sāk dzeltēt? Bieži vien vaina meklējama nepareizos kopšanas paradumos, kurus mēs pat neapzināmies
Gurķi ir samērā prasīgi augi, tāpēc esmu sagatavojusi detalizētu ceļvedi par faktoriem, kas kavē to augšanu. Izlasiet šos ieteikumus, lai nākamajā sezonā aizmirstu par ražas neveiksmēm. Gurķi ir diezgan kaprīzi augi, un ir vairāki faktori, kas tiem nepatīk:
1. Aukstums un krasas temperatūras svārstības
Gurķi ir siltumprasīga kultūra. Tie slikti panes temperatūru zem +10°C (var pat iznikt pie šādas temperatūras). Ja tos iestāda neuzsilušā zemē (zem +15°C), sēklas nesadīgs, bet stādi palēninās augšanu. Ko darīt? Stādiet gurķus, kad augsne ir uzsilusi līdz +15°C, vai izmantojiet siltās dobes ar mēsliem/kompostu.
Stādīšana mucās. Krasu atdzišanu (tiek bremzēta augšana, parādās citas problēmas). Tāpat gurķus var stādīt maisos. Nelaistiet ar aukstu ūdeni (labāk izmantot ūdeni +20…+25°C temperatūrā). Ledains ūdens no šļūtenes gurķiem ir stress, kas izraisa sakņu puvi un miltrasu. Ko darīt? Laistiet tikai ar siltu ūdeni (+20…+25°C), vislabāk no rīta vai vakarā.
2. Sausums un pārmērīgs mitrums
Ūdens trūkums izraisa rūgtus augļus un vīti. Augļi izaug šķībi. Pārliešana izraisa sakņu pūšanu. Ko darīt? Laistiet regulāri (2–3 reizes nedēļā), bet nepieļaujiet peļķu veidošanos. Karstumā – katru dienu. Pievienoju rakstu par pareizu gurķu laistīšanu.
3. Skāba augsne
Gurķi dod priekšroku vāji skābai vai neitrālai augsnei ar pH līmeni 6,0–7,0. Kāpēc tas ir svarīgi? Pārāk skābā augsnē (pH < 5,5) gurķi slikti uzņem barības vielas (īpaši slāpekli, fosforu un kāliju), palēninās augšana, parādās vairāk problēmu. Sārmainā augsnē (pH > 7,5) pasliktinās mikroelementu (dzelzs, mangāna) pieejamība, lapas var dzeltēt. Kā noteikt augsnes skābumu? Lakmusa papīrs – vienkāršākais veids (pārdodas dārzkopības veikalos) .
Kā labot skābumu? Ja augsne ir pārāk skāba (pH < 5,5): Pievienojiet dolomītmiltus (300–500 g/m²) vai kaļķi (200–400 g/m²). Iestrādājiet koka pelnus (1–2 glāzes uz 1 m²) – tas papildus bagātinās augsni ar kāliju. Labāk izmantot pagājušā gada pelnus. Ja augsne ir sārmaina (pH > 7,5): Iestrādājiet sūnu kūdru (skābo) vai skuju nobiras. Izmantojiet organiku (kompostu, sadalījušos mēslus) – tā nedaudz paskābina augsni.
Ideāla augsne gurķiem: Irdena, gaisa caurlaidīga, bagāta ar organiku (komposts, sadalījušies mēsli – 5–10 kg/m²). Ar labu drenāžu (nepieļaujiet ūdens stagnāciju!).
Pārbaude pirms stādīšanas: 1–2 nedēļas pirms sējas izmēriet pH un, ja nepieciešams, koriģējiet to. Gurķi, kas iestādīti augsnē ar pareizu skābumu, aug ātrāk, mazāk nīkoļotu un dod bagātīgu ražu!
Papildu padoms: Ja nav iespējas izmērīt pH, stādiet gurķus siltajās dobēs ar kompostu – tām parasti ir neitrāla reakcija. Savukārt, ja gurķus jau esat iestādījuši un jums ir aizdomas, ka augsne ir skāba un gurķi slikti aug, izmantojiet mēslošanu ar krītu.
4. Spēcīgs vējš un caurvējš. Gurķiem patīk aizvēja vietas, īpaši siltumnīcās.
5. Tieša saule karstumā. Lai gan gurķi ir gaismas prasīgi, lielā karstumā (virs +30°C) lapas var gūt apdegumus. Labāks ir viegls noēnojums.
6. Nepiemēroti kaimiņi. Blakus gurķiem nevajadzētu stādīt kartupeļus (konkurence par barības vielām). Aromatizētos garšaugus (salviju, baziliku – tie kavē augšanu). Ķirbjaugus (kabačus, melones) – var notikt savstarpēja apputeksnēšanās. Bet samtenes palīdzēs atbaidīt kaitēkļus.
7. Hlors mēslošanas līdzekļos. Gurķi ir jutīgi pret hloru, tāpēc labāk izmantot kālija mēslojumu bez hlora (piemēram, kālija sulfātu).
Ko gurķi mīl? Siltumu (+22…+28°C dienā, ne zemāk par +16°C naktī). Mitru, bet ne purvainu augsni. Organiku (kompostu, humusu). Irdenu, gaisa caurlaidīgu zemi.
8. Blīva stādīšana. Ja gurķi aug pārāk tuvu, tie konkurē par gaismu un barību, kā arī biežāk pūst. Ko darīt? Ievērojiet shēmu:
-Atklātā laukā – 30–40 cm starp krūmiem, 60–70 cm starp rindām.
-Siltumnīcā – 20–30 cm (ja ir vertikālā piesiešana).
9. Mēslošanas trūkums. Gurķi ātri noplicina augsni. Bez mēslojuma augļi kļūst sīki, lapas dzeltenas. Ko darīt? Mēslojiet ik pēc 10–14 dienām:
Līdz ziedēšanai – slāpeklis (govs mēslu uzlējums 1:10).
Augļu veidošanās laikā – kālijs un fosfors (pelni, superfosfāts).
10. Problēmu un kaitēkļu ignorēšana. Miltrasa, laputis, tīklērces var sabojāt ražu. Ko darīt? Apsmidziniet ar tautas līdzekļiem (piena sūkalas + jods, ķiploku uzlējums). Stipra bojājuma gadījumā – biopreparāti (“Fitoverm”, “Trihodermīns”).
11. Nepareiza ražas novākšana. Ja atstāj pāraugušus augļus, augs tērē spēkus tiem, un jauni gurķi neaizmetas.
Ko darīt? Vāciet gurķus ik pēc 2–3 dienām, kamēr tie ir nelieli (8–12 cm).
Papildu padomi
Mulčējiet augsni (salmi, skaidas) – tas saglabā mitrumu un pasargā no nezālēm.
Piesieniet stīgas – tā tās labāk vēdinās un mazāk pūst.
Nestādiet gurķus pēc ķirbjaugiem (kabačiem, arbūziem) – tiem ir kopīgas problēmas.
Ja izvairīsieties no šīm kļūdām, gurķi būs veselīgi, sulīgi un bez rūgtuma! Bet kādas problēmas ar gurķiem ir radušās jums? Dalieties komentāros. Kopā mēs esam spēks! Veselību jums un labas ražas!
