Smadzenes ir vienīgais orgāns cilvēka ķermenī, kas nespēj “atjaunoties” no relaksācijas
Ar vārdu “atjaunoties” šeit ir domāts enerģijas atjaunošana un spēja to pielietot ikdienas organisma darbību izpildei. Ja pārējie orgāni cilvēka ķermenī spēj “atjaunoties” no relaksācijas, tad smadzenes to nespēj – tām ir vajadzīgs miegs. Visizteiktāk no bezmiega cieš galvas smadzeņu priekšējā garoza, kas regulē tavu spriestspēju, kontroles impulsus, uzmanību un vizuālās asociācijas. Kad galvas smadzeņu priekšejā garoza ir miega badā, tad tu paliec vai nu apātisks vai hiperaktīvs – jebkurā gadījumā, nespēsi koncentrēties ikdienas dzīves uzdevumiem. Šajā laikā vari zaudēt kontroli pār sevi, to nemaz tā īsti neapzinoties (vai arī redzēt halucinācijas).
Snaudas nestrādā tā, kā tu domā
Izrādās, ka pie normāla miega daudzuma vienā reizē (pieaugušam cilvēkam tās ir 8 stundas) neatslēdzas visas smadzeņu daļas – kā mums ir pieņemts domāt. Smadzenes guļ “uz maiņām” – miegam ir dažādas stadijas, kurās katrā guļ cita smadzeņu daļa. Pēc noteikta stundu skaita, kad ir “izgulējusies” viena smadzeņu daļa, guļ nākamā – un tā visu 8 stundu miega ciklu. Ja pusdienlaika snaudu paņemsi par ilgu, tad smadzenes ieies miega ciklā, kuru iztraucējot jutīsies apātisks un, iespējam,s zaudēsi koordināciju un redzes asumu.
Lasi vēl: Interesants pētījums: kurās valstīs ir viskvalitatīvākais miegs
Smadzenēm nepieciešams “restarts”
Iedomājies sevi skrienam – kādu laiku skriesi, taču pēc tev nepierastas distances jutīsies noguris un apstāsies, lai atvilktu elpu un samazinātu sirdssitienu daudzumu. Tai pat laikā smadzenes tā atpūsties nevar. Viņas tiek spiestas darboties visu laiku, kā esi nomodā – iedomājies skriešanu, piemēram, 18 stundas diennaktī – baisi ne tā? Smadzenēm arī ir nepieciešams “restarts” pēc tik ilga darbības laika! Ja ilgstoši būsi nomodā, vari iedzīvoties bezmiegā, jo smadzenes būs pieradušas jaunajam “grafikam”, kas var ievest tevi nopietnās veselības problēmās arī tad, ja lietosi miega uzlabojošus preparātus.
Avots: lifehack.org