Memuāri stāsta par mātes cīņu ar bērnu tiesību aizsardzības autoritātēm, un skaidro, kāpēc viņa 2015. gada jaungada dienā izlēma abus savus mazuļus nosmacēt.
Traģēdija notika Zviedrijā, Flāšas pilsētā, un šokēja visu valsti.
Viss sākās, kad Natāliju un viņas vīru arestēja viltotu vērtspapīru dēļ. Arī Natālijas vecāki tika arestēti, un rezultātā bērni nonāca sociālajā aprūpē.
Pēc dažām dienām visi arestētie gan tika atbrīvoti, un Natālija uzsāka cīņu, lai atgūtu savus bērnus, taču valdība nevēlās abu aprūpes tiesības nodot ne vecākiem, ne vecvecākiem, uzskatot, ka viņiem piemērotāks būs sociālās aprūpes mājoklis.
Natālija raksta, kā ar asarām acīs lūgusies autoritātēm, stāstot par visu, kam viņa izgājusi cauri. Tomēr autoritātes bijušas nepielūdzamas.
Kaut arī bērniem bija jādzīvo sociālās aprūpes namā, viņiem bija atļauts Natāliju apciemot. 2014. gada Ziemassvētkus Nikolass un Alesja pavadīja mātes mājās, un viņa raksta, ka šajās dienās abu bērnu sejās beidzot atgriezies dzīvesprieks, kas bija pazudis sociālajā aprūpē pavadītajā laikā.
Viņa esot izmēģinājusi visu, lai atgūtu tiesības paturēt bērnus. Pat apsvērusi iespēju iegūt viltotas pases un kopā ar viņiem aizbēgt uz ārvalstīm, taču šis plāns bijis jāatmet līdzekļu trūkuma dēļ.
Beigu beigās viņa nolēma, ka bērni bez mātes nevar dzīvot, ka viņa pati arī nespēs dzīvot ar apziņu, ka viņas mazuļi uzaug “vieni paši, salauzti un sodīti” sociālajā aprūpē, tādēļ 2015. gada 1. janvārī viņa izšķīrās par pēdējo soli – nosmacēja abus bērnus un mēģināja dzīvību atņemt arī sev.
Avots: mirror.co.uk