Skolēniem vecumā no 9 līdz 10 gadiem tika lūgts uzzīmēt mirušu kādu no saviem mīļajiem cilvēkiem – tā bija kā daļa no stundas par zaudējumu un skumjām. Tāpat viņiem rādīja vairākus video, kuros citi bērni runā par nāvi savā ģimenē. Sākotnēji bija vairāki bērni, kuri atteicās piedalīties zīmēšanas aktivitātē, bet skolotājas tik un tā lika to darīt. Kāds bērns apgalvoja, ka stundas beigās vairāk nekā puse no klases raudāja.
Kāda skolnieka tēvs Adrians Maršals izteica savas sūdzības: “Es uzskatu, ka ir svarīgi bērniem mācīt par skumjām, bet veids, kā tas šeit tika pasniegts, nebija pareizs. Tas tagad bērnos var izraisīt tumšas atmiņas.”
Maršals tāpat arī teica, ka viņš bija noraizējies, ka pirms mācības pasniegšanas skola nebija kontaktējusies ar bērnu vecākiem: “Problēma ir tā, ka netika izsūtītas vēstules, prasot vecāku atļauju šādu stundu vispār vadīt vai arī jautāts, vai mēs nevēlētos piedalīties, lai atbalstītu bērnus. Viņiem būtu klājies vieglāk, ja blakus būtu kāds tuvs cilvēks, kamēr viņi mācās par nāvi.”
Vairāki vecāki uzrakstīja sūdzības skolai, bet viņu vēstules tika noraidītas. Tā vietā, lai atvainotos, skola teica, ka tā ir pilnīgi normāla mācībstunda, kurā bērniem māca emocijas. Bet skola piekrīt, ka iepriekš tomēr vecākus vajadzēja brīdināt.
Avots: www.womansday.com
