Maģiskā aizspogulija jeb kādēļ ejot ciemos nedrīkst skatīties svešā spogulī

Spoguļa noslēpums: enerģijas vārti starp redzamo un neredzamo pasauli. Ko noteikti nedarīt skatoties svešā spogulī

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc mājās, kur aizgājis cilvēks, tradicionāli aizklāj spoguļus? Vai kāpēc pirms lietošanas antīkie spoguļi vienmēr tiek rūpīgi notīrīti?

Šīm darbībām ir dziļa jēga, kas sakņojas ne tikai senajās ticībās, bet arī novērojumos par to, kā priekšmeti, un it īpaši spoguļi, mijiedarbojas ar enerģiju. Ikviens priekšmets, kas ilgi atrodas mūsu tuvumā, pakāpeniski uzkrāj un saglabā enerģiju — mūsu emocijas, noskaņojumu, pat notikumus. Taču spoguļi to dara īpaši spēcīgi un daudzslāņaini.

Spogulis nav tikai stikls ar atstarojošu virsmu. Ezoterikā un daudzās kultūrās to uzskata par unikālu maģisku instrumentu. Tas spēj ne tikai atspoguļot attēlu, bet arī atstarot un noturēt enerģiju. Tāpēc pret spoguļiem jāattiecas ļoti uzmanīgi, ar cieņu un piesardzību.

Nav nejaušība, ka vecos laikos spoguļus turēja īpašās vietās, nereti tos piesedza ar audumu, ja mājās notika nelaime vai kāds aizgāja mūžībā. Tika uzskatīts, ka dvēsele, vēl klejojot starp pasaulēm, var ieskatīties spogulī un tur palikt.

Īpaši uzmanīgi jāizturas pret svešiem spoguļiem, kuru vēsturi tu nezini. Svešs spogulis vienmēr ir kā noslēpumaina grāmata ar neatvērtām lappusēm — tu nezini, kas tajā skatījās pirms tevis, ar kādām domām, emocijām vai nodomiem.

Varbūt tas ir uzsūcis problēmas un sēras, varbūt caur to tiešām tika veikts kāds rituāls, bet iespējams — tas vienkārši bijis liecinieks cilvēka dzīves grūtiem brīžiem. Pastāv ticējums, ka spogulis var saglabāt sevī ne tikai cilvēka tēlu, bet arī viņa enerģijas nospiedumu. Un, ja kāds mēģinājis caur to nodarīt kaitējumu, šis nospiedums var tikt nodots nākamajam, kurš uzdrošinās tajā ieskatīties.

Lielākā daļa cilvēku, atnākot ciemos, par to pat neaizdomājas. Viņi ierauga spoguli un instinktīvi apstājas, lai apskatītos uz sevi: piepucējas, pielabo frizūru, apbrīno savu atspulgu. Tas šķiet nevainīgi, taču nereti pēc tam, atgriežoties mājās, viņi jūtas neizskaidrojami noguruši, smagnēji, dažkārt pat tukši. Un tad sāk meklēt iemeslu — varbūt bija slikts ēdiens, varbūt vīns bija par daudz, vai kāds “uzmeta ļaunu aci”. Patiesībā tā var būt enerģijas apmaiņa, kas notika mirklī, kad cilvēks pārāk ilgi un pārāk uzticīgi raudzījās svešā spogulī.

Lasi vēl: Runa pat nav par laipnību: tieši šādus cilvēkus suņi mīl un izvēlas par “savējiem”

Tas nenozīmē, ka vajadzētu baidīties no katra spoguļa. Tomēr, gluži kā ar uguni, — ja zini drošības noteikumus, vari to izmantot sev par labu. Tāpēc nevajag aizkavēt skatienu spogulī pārāk ilgi. Jo ilgāk tu skaties, jo vairāk enerģijas vari atdot. Īpaši bīstami ir skatīties tieši sev acīs atspulgā. Tieši acis tiek uzskatītas par dvēseles spoguli, un caur tām spogulis visātrāk paņem tavu spēku.

Lai pasargātos, vari izmantot vienkāršas aizsardzības tehnikas. Piemēram, pirms ieskaties svešā spogulī, iedomājies ap sevi gaismas kokonu — tādu kā aizsargājošu, siltu gaismas apvalku. Vari arī klusi pie sevis pateikt īsu frāzi, kas nostiprina robežu: “Paskatīšos un iešu, sevi neatdošu, svešo neņemšu.” Šis rituāls ir kā simbolisks drošības slēdzis, kas pasargā no nevēlamas enerģijas apmaiņas.

Lasi vēl: Kā pareizi un cik vispār ilgi drīkst uzglabāt aizgājēja fotogrāfijas – daudzi pieļauj šo kļūdu

Ir svarīgi saprast, ka pats spogulis nav ne ļauns, ne labs. Tas ir tikai instruments, kas vienkārši pilda savu funkciju — atspoguļot un uzkrāt. Viss atkarīgs no tā, kā tu ar to mijiedarbojies. Ar tādu pašu piesardzību vajadzētu izturēties arī pret spoguļiem kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās vietās. Cik bieži mēs tur pieejam pie spoguļa, lai piepucētos? Un reti kurš aizdomājas, cik daudzi pirms tam tur skatījušies ar savām emocijām, domām un enerģiju.

Spogulis var būt gan lielisks palīgs — piemēram, pašizziņā vai meditācijā, gan arī risks, ja ar to rīkojas vieglprātīgi. Tieši tāpēc senajās tradīcijās bija tik daudz noteikumu un ticējumu par spoguļiem: tos nedrīkstēja salauzt, nedrīkstēja rādīt maziem, nedrīkstēja turēt pie gultas. Šie aizliegumi nav tikai māņticība, bet arī atgādinājums, ka spogulis ir vārti starp redzamo un neredzamo pasauli, un šos vārtus vajag lietot ar cieņu.