Atzīmējot aizejošā gada izskaņu un svinot jaunā sākumu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) turpina savu skaisto tradīciju, dāvinot klausītājiem krāšņu gadumijas koncertprogrammu.
Šogad muzikālais fokuss vērsts pāri okeānam – uz Amerikas Savienoto Valstu bagātīgo un daudzslāņaino mūzikas mantojumu. Programma ir veidota kā aizraujoša retrospekcija, kas savieno pagājušā gadsimta zelta klasiķus ar mūsdienu avangarda meistariem.
Svētku tūre aizsākās 29. decembrī ar izpārdotu koncertu Cēsu koncertzālē, kam sekoja svinīgs vakars Rīgas Kongresu namā 30. decembrī. Tiem, kuri vēl nav paspējuši izbaudīt šo programmu, tiek piedāvāta iespēja apmeklēt pēdējos divus koncertus, kas norisināsies 2. un 3. janvārī turpat Rīgas Kongresu namā, sniedzot nepieciešamo enerģijas devu jaunā gada sākumam.
Afroamerikāņu kultūra un laikmetīgās pērles
Šī gada koncertu repertuārs ir īpaši izmeklēts, lai parādītu amerikāņu mūzikas kultūras milzīgo amplitūdu. Līdzās džeza un simfoniskās mūzikas milžiem kā Džordžs Gēršvins un Leonards Bernstains, programmā spoži izceļas mazāk zināmi, taču sociāli un mākslinieciski nozīmīgi autori. Īpaša vērība veltīta afroamerikāņu kultūras identitātei, kurā ritms un deja kalpo kā vienojošs spēks.
Viens no programmas emocionālajiem stūrakmeņiem ir Karlosa Saimona opuss “Četras melno amerikāņu dejas”. Šis 2023. gadā tapis darbs, kura pirmatskaņojumu diriģēja izcilais Andris Nelsons kopā ar Bostonas simfonisko orķestri, caur četrām daļām – no “Rinķa sauciena” līdz “Svētā dejai” – stāsta par kopienas vēsturi, ciešanām un neuzvaramo dzīvesprieku. Tāpat skan Džesijas Montgomerijas cikls “Piecas brīvības dziesmas”, kura iedvesma meklējama 19. gadsimta vergu dziesmu krājumos. Šie skaņdarbi ne tikai priecē ausis, bet arī aicina uz dziļākām pārdomām par cilvēktiesībām un brīvības cenu.
Nevar nepieminēt arī kino mūzikas klasiku – Leonarda Bernstaina partitūru kulta filmai “Krastmalā”. Šī mūzika savulaik palīdzēja filmai izcīnīt astoņas “Oskara” statuetes un joprojām tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajiem piemēriem, kā simfoniskais orķestris spēj pastiprināt dramatisko vēstījumu uz ekrāna.
Zvaigžņu ansamblis un starptautiskā sadarbība
Koncertu mākslinieciskā kvalitāte ir garantēta, pateicoties izcilajam izpildītāju sastāvam. Uz skatuves orķestrim pievienojas spilgtā amerikāņu operdziedātāja, soprāns Džūlija Buloka, kuras balss tembrs un interpretācijas spējas ir augstu novērtētas visā pasaulē. Viņas solo albums “Walking in the Dark” 2024. gadā tika godalgots ar prestižo Grammy balvu, apliecinot mākslinieces piederību pasaules elitei.
Kopā ar Buloku uzstājas arī Rīgas Doma kora skolas Gospelkoris Unas Stades vadībā. Koris, kurš guvis laurus starptautiskos konkursos, piešķir programmai patiesu gospeļmūzikas jaudu un emocionālo tiešumu. Pie diriģenta pults stājas vācu maestro Kristians Reifs, kurš pazīstams ar savu precizitāti un prasmi strādāt ar mūsdienu partitūrām. Koncertu gaitu ar savu inteliģento stāstījumu vada žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone, palīdzot klausītājiem orientēties sarežģītajos, bet aizraujošajos amerikāņu mūzikas labirintos.
Latviešu komponista pienesums un tradīciju turpinājums
Lai gan programma ir orientēta uz Ameriku, tajā ir jūtams arī būtisks vietējais radošais pienesums. Latviešu komponists un pianists Edgars Cīrulis īpaši šiem koncertiem ir veidojis gospeļmūzikas aranžējumus. Viņa darbs ļauj labāk iepazīt šī žanra dziļumu, pielāgojot to simfoniskā orķestra skanējumam un radot unikālu tilts starp abām kultūrām.
LNSO gadumijas koncerti gadu gaitā ir kļuvuši par nozīmīgu sabiedrisko pasākumu, kurā mūzika mijas ar svētku mirdzumu un eleganci. Fotoreportāžas no iepriekšējiem gadiem, tostarp no pagājušā gada grandiozā koncerta “Hanzas Peronā”, liecina par neizsīkstošu publikas interesi un spēju radīt patiesi pacilājošu atmosfēru, kas saglabājas atmiņās vēl ilgi pēc pēdējā akorda izskanēšanas.
