— Tu esi pārliecināts, ka viņa neko nenojauš? — sievietes balss bija zema, nedaudz piesmakuša.
— Maija? Nē, viņa ir pārāk uzticīga, — atbildēja Māris, un viņa vārdi skāra Maiju kā nazis. — Turklāt viņa ir aizņemta ar kāzām. Tas ir ideāls piesegs.
Maija aizspieda muti, lai neko nepateiktu. Viņas līgavainis, cilvēks, kuram viņa uzticējās, runāja par viņu ar tādu aukstu tembru. Viņa gribēja ieskriet iekšā, bet kājas neklausa. Viņa piespieda sevi klausīties tālāk…
— Tu labi strādā, Māri, — turpināja sieviete. — Mūsu klienti ir apmierināti. Taču tev jābūt uzmanīgākam. Ja tava līgava kaut ko nojautīs, viss mūsu bizness sabruks.
Bizness? Maija nespēja saprast. Viņa gaidīja dzirdēt par romānu, par ko citu, bet tas bija vēl pavisam kas cits. Kas daudz sliktāks.
— Neuztraucies, Diāna, — atbildēja Māris. — Es visu kontrolēju. Drīz mēs pabeigsim šo lietu, un es tikšu vaļā. Kāzas ir tikai daļa no plāna.
Maija knapi valdījās. Viņa vairs nespēja klausīties. Klusi atkāpusies, viņa steigšus devās uz izeju. Domās valdīja haoss un galvā atkārtojās viņa vārdi: “Es tikšu vaļā.” Ko tas nozīmēja? Kas ir “lieta”? Un kas ir šī Diāna?
Mājās Maija nespēja aizmigt. Viņa sēdēja uz dīvāna, apķērusi kājas un centās sakārtot domas. Māris, viņas mīļotais līgavainis, izrādījās pavisam cits cilvēks. Taču ko viņš slēpa? Viņa atcerējās, ka viņš reiz pieminēja darbu “investīciju kompānijā”, bet nekad neko neskaidroja. Maija saprata, ka ir jārīkojas.
Nākamajā dienā viņa nolīga speciālistu. Viņai bija kauns, ka nonākusi tik tālu, bet citas izvēles nebija. Gados vecāks vīrietis vārdā Edgars, uzklausīja viņas stāstu un apsolīja noskaidrot. Pēc nedēļas viņš atgriezās ar informāciju, kas sagrieza Maijas dzīvi.
— Jūsu līgavainis Māris Kalniņš nemaz nav investīciju baņķieris, — sāka Edgars, izliekot uz galda fotogrāfijas un dokumentus. — Viņš ir saistīts ar slēptu biznesu, kas nodarbojas… teiksim, ar “pakalpojumiem elitei jeb turīgiem cilvēkiem”. Klubs “X” ir viņu piesegs. Tur notiek slēgtas ballītes, kur turīgi cilvēki maksā. Māris ir viens no rīkotājiem. Bet sieviete, kuru jūs redzējāt, ir Diāna Bērziņa — viņa darījumu partnere.
Maija skatījās fotogrāfijas: Māris klubā, Māris ar Diānu, Māris ar vīriešiem dārgos uzvalkos. Viņai palika slikti, domājot, ka cilvēks, kuru viņa mīlēja, bija iesaistīts kaut kam tik netīram.
— Bet kāpēc viņam vajadzēja precēties ar mani? — viņa jautāja.
Edgars nopūtās.
— Spriežot pēc visa, jūs esat daļa viņa leģendas. Laulība ar jums rada priekšstatu par cienījamu cilvēku. Tas palīdz izvairīties no aizdomām. Turklāt, — viņš iepauzēja, — ir informācija, ka viņš plānoja izmantot jūsu vārdu, lai atvērtu kontus, caur kuriem viņi varētu iegūt vēl papildus.
Lasi vēl: Studentu kēksiņš krūzē – pagatavo to 2 minūtēs un baudi kopa ar vēsu saldējumu
Maija sajuta, ka zeme pazūd. Viss, kam viņa ticēja, izgaisa kā melni dūmi. Māris viņu nemīlēja. Viņš izmantoja viņu kā dalībnieku savā spēlē. Nākamās dienas bija īsta spēle. Viņa turpināja izlikties, ka neko nezina, lai nesatrauktu Māri. Bet iekšēji viņa dega — no vēlmes pēc taisnības. Ar Edgara palīdzību viņa savāca pietiekami pierādījumu, lai nodotu tālāk. Klubs “X” nonāca uzraudzībā, un drīz sākās. Māris, Diāna un viņu līdzdalībnieki tika aizturēti.
Kad viņi veda Māri, viņš uzlūkoja Maiju ar pārsteiguma un kaut kādu nezināmu emociju maisījumu. Viņa stāvēja savas mājas durvju priekšā, turot rokās gredzenu, ko viņš bija devis.
— Tu tomēr uzzināji, — viņš nomurmināja, pirms iekāpa mašīnā.
— Jā, — viņa klusi atbildēja. — Un es priecājos, ka laicīgi.
Maija atgriezās dzīvoklī un aizvēra durvis. Viņa noņēma gredzenu un iemeta to atvilktnē. Sajūta bija jocīga, bet viņa zināja, ka izdarījusi pareizi. Viņa ne tikai izglāba sevi, bet arī sagrāva melu tīklu, kurā bija kļuvusi par nejaušu iesaistīto.
Pagāja vairāki mēneši. Maija sāka jaunu dzīvi. Viņa nomainīja dzīvokli, atrada jaunu darbu un sāka apmeklēt gleznošanas kursus, par kuriem vienmēr bija sapņojusi. Sāpes no Māra rīcības vēl laiku pa laikam lika par sevi manīt, bet viņa mācījās atkal uzticēties pasaulei. Arī tā bija milzīga pieredze, ko viņa ieguva.
Kārtoju vīra mantas, un atrastā kārbiņa atklāja ilgi slēptu noslēpumu; vērtīga mācība visiem pāriem
Katru reizi priecājās, ka tomēr apskatījās ziņu. Un domāja – kāpēc cilvēki grib uzticēties otram pilnībā? Vai tiešām drīkst otram uzticēties pilnībā? Un kaut kur savas dvēseles dziļumos viņa zināja — īstā mīlestība viņu vēl gaida.
Tevi noteikti interesēs
- Kad vēlos garšīgas kotletes, bet man ir slinkums stāvēt pie plīts, es tās pagatavoju ar šo metodi
- Kuras puķes var droši stādīt dārzā jau janvārī, ja ziema ir silta
- Aicina visus savus radus, bet manu mammu nekad – kā 30 gadu laikā mani radi bija nodalīti statusa dēļ
- Eksperts no Austrijas PSRS ēkas dzīvoklī Rīgā ieslēdza termokameru – tās rādījumi viņu burtiski samulsināja
- “Viņi atkal neko neatnesa. Ne konfekti vai puķes, bet es tik daudz izdarīju” sūrojās māte
- Turku uzņēmējs sajūsmā par redzēto Zinību dienas pasākumā vienā no Rīgas skolām: ”Tas tik ir kaut kas”












