No 14. marta pasvaldībās mainās mājokļa pabalsta aprēķināšanas kārtība, kas daudzām mājsaimniecībām ļaus saņemt lielāku finansiālo atbalstu. Šīs izmaiņas ir pagaidu rakstura un būs spēkā līdz pat aprīļa beigām.
Pašvaldībai ir vajadzīgas aptuveni divas nedēļas, lai pielāgotu savas datorsistēmas, taču iedzīvotājiem, kuri pabalstu jau saņem, nekas papildus jādara nav – pārrēķins notiks automātiski.
Kas tieši mainās pabalsta aprēķinā?
Lielākais jaunums ir īpašu koeficientu piemērošana, kas palielina neapliekamo ienākumu daļu, kura paliek cilvēka rīcībā pēc rēķinu apmaksas. Jo lielāks koeficients, jo lielāka iespēja kvalificēties pabalstam vai saņemt to lielākā apmērā.
No janvāra sākuma līdz aprīļa beigām noteiktas četras galvenās grupas:
Vislielākais atbalsts jeb koeficients 2,5 ir paredzēts cilvēkiem ar invaliditāti vai pensijas vecuma personām, kuras dzīvo vienas.
Koeficients 2 tiek piemērots mājsaimniecībām, kurās dzīvo tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti.
Tāds pats koeficients (2) pienākas ģimenēm ar bērniem līdz 18 gadiem. Tas attiecas arī uz jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina mācības vai studē klātienē.
Visām pārējām mājsaimniecībām, kas neatbilst iepriekšminētajiem punktiem, tiek piemērots koeficients 1,7.
Pabalsta būtība ir palīdzēt segt izdevumus par mājokli, ja pēc to apmaksas cilvēkam paliek mazāk naudas, nekā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis, kas pareizināts ar attiecīgo koeficientu. 2026. gadā šis pamata slieksnis pirmajai personai ir 187 eiro, bet katram nākamajam cilvēkam ģimenē – 131 eiro.
Piemēram, ja cilvēks dzīvo viens, viņa rīcībā pēc rēķinu nomaksas būtu jāpaliek summai, kas ir 187 eiro reiz noteiktais koeficients. Ja paliek mazāk, pašvaldība starpību sedz pabalsta veidā.
Kādus rēķinus ņem vērā sociālais dienests
Aprēķinot palīdzību, dienests skatās ne tikai uz īres maksu, bet uz gandrīz visiem regulārajiem maksājumiem, kas saistīti ar dzīvesvietu. Svarīgi ir saglabāt visus rēķinus un maksājumu kvītis.
Tiek vērtēti šādi izdevumi:
Mājokļa īre vai apsaimniekošanas maksa (nepieciešams līgums).
Maksa par apkuri, auksto un karsto ūdeni, kā arī gāzi un elektroenerģiju.
Ja mājai ir malkas vai cita cietā kurināmā apkure, tiek ņemti vērā arī šie izdevumi.
Maksājumi par atkritumu izvešanu un asenizāciju.
Nekustamā īpašuma nodoklis.
Izdevumi par internetu un telefonu, dūmvadu tīrīšanu un pat ūdens skaitītāju verifikāciju.
Dokumenti, kas būs jāsagatavo
Lai sociālais dienests varētu izvērtēt situāciju, personai ir jāiesniedz iesniegums un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Tajā jānorāda pilnīgi visi ienākumi, tajā skaitā pabalsti, uzturlīdzekļi bērniem vai stipendijas.
Būs nepieciešamas bankas kontu izdrukas par pēdējiem trīs mēnešiem visiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem. Tāpat jāuzrāda dokumenti par ienākumiem no algota darba vai saimnieciskās darbības. Ja ir uzkrājumi, vērtspapīri vai pieder vairāki nekustamie īpašumi (izņemot to, kurā dzīvojat), pabalstu var nepiešķirt. Precīzs saraksts ar īpašumiem, kas neietekmē pabalsta saņemšanu, ir atrodams Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Kā notiek pieteikšanās process?
Rīgā iesniegumu var iesniegt Rīgas Sociālajā dienestā. Pēc tam, kad visi dokumenti ir iesniegti, dienests mēneša laikā pieņem lēmumu. Jāņem vērā, ka pabalstu nevar saņemt personas, kuras atrodas cietumā vai dzīvo pansionātos (ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs).
Ja jūsu mājsaimniecība pabalstu jau saņem šobrīd, neuztraucieties par jaunu dokumentu kārtošanu. Sistēma pati veiks pārrēķinu pēc jaunajiem koeficientiem, un jūs saņemsiet precizēto summu bez lieka apmeklējuma pie sociālā darbinieka.
