Strādājot ziņu vidē, kur katru dienu cauri plūst desmitiem virsrakstu un simtiem viedokļu, ir viegli pamanīt kādu likumsakarību. Cilvēki, kuri šķiet vismierīgākie un apmierinātākie ar dzīvi, bieži vien ir tie, kuri mērķtiecīgi izvēlas neiesaistīties katrā diskusijā un neuztraukties par to, ko par viņiem padomās citi.
Viņi netērē savu dārgo laiku un enerģiju, lai atstātu iespaidu uz svešiniekiem, un tieši šī “emocionālā higiēna” ļauj viņiem saglabāt fokusu uz tiešām svarīgām lietām.
Mēs visi ikdienā patērējam milzīgu informācijas apjomu un neapzināti salīdzinām savu “aizkulišu” dzīvi ar citu cilvēku spožākajiem mirkļiem sociālajos tīklos. Tas rada nogurumu un sajūtu, ka mums visu laiku ir kaut kam jāatbilst vai par kaut ko jācīnās. Taču patiesība ir tāda, ka mēģinājums rūpēties par visu un visiem vienlaikus ir drošākais ceļš uz izdegšanu. Risinājums nav kļūt vienaldzīgam, bet gan iemācīties savu uzmanību tērēt gudri.
Laimīgi cilvēki bieži vien ir tie, kuriem vienkārši nerūp citu viedoklis. Viņi netērē savu laiku, lai atstātu iespaidu uz svešiniekiem vai paziņām.
Šāda attieksme ļauj saglabāt mieru un koncentrēties uz to, kas tiešām sagādā prieku. Daudzi no mums ikdienā jūtas noguruši tieši tāpēc, ka pārāk daudz enerģijas velta lietām, kurām nav nekādas nozīmes ilgtermiņā.
Mēs bieži salīdzinām savu ikdienu ar to, ko redzam sociālo tīklu ierakstos. Tur viss izskatās skaisti un sakārtoti, kamēr mūsu pašu dzīvē netrūkst haosa. Šī nemitīgā salīdzināšana rada trauksmi un neapmierinātību. Risinājums nav kļūt vienaldzīgam pret visu, bet gan iemācīties izvēlēties, par ko ir vērts uztraukties un ko labāk palaist garām.
Strīdi, kuros nav uzvarētāju
Liela daļa diskusiju, īpaši internetā, ir pilnīgi bezjēdzīgas. Mēs tērējam laiku un emocijas, mēģinot pierādīt savu taisnību cilvēkiem, kurus pat nepazīstam. Beigās pat tad, ja tev ir taisnība, tu jūties iztukšots, nevis gandarīts.
Labāk ir taupīt savus nervus situācijām, kas tiešām ietekmē tavu dzīvi vai tavu tuvinieku labklājību. Ja kādam ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis par mazsvarīgām lietām, ļauj tam tā būt. Tev nav jāuzvar katrā sarunā, lai būtu laimīgs. Iekšējs miers ir daudz vērtīgāks par pēdējo vārdu strīdā.
Atteikšanās no pārlieku lielām gaidām
Mēs bieži ciešam tāpēc, ka esam izdomājuši precīzu scenāriju tam, kā lietām būtu jānotiek. Kad realitāte nesakrīt ar mūsu plānu, rodas vilšanās. Šī pieķeršanās konkrētam rezultātam neļauj izbaudīt pašu procesu.
Pamēģini darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, bet nepieķerties rezultātam ar “nāves tvērienu”. Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt, piemēram, savu attieksmi un ieguldīto darbu. Bet ir milzum daudz apstākļu, kas nav mūsu kontrolē. To pieņemšana noņem lielu nastu no pleciem. Tas ir tāpat kā ar laikapstākļiem – mēs taču nedusmojamies uz mākoni par to, ka līst lietus.
Savu dīvainību pieņemšana
Tēlot kādu citu, lai tikai iekļautos sabiedrībā, ir ļoti nogurdinoši. Daudzi no mums gadiem ilgi slēpj savas īstās intereses vai hobijus, jo baidās izskatīties dīvaini. Rezultātā mēs dzīvojam it kā svešu dzīvi, kas nesniedz nekādu gandarījumu.
Tavas īpatnības un dīvainības ir tas, kas tevi padara par personību. Cilvēki, kuriem tu patiešām rūpi, pieņems tevi tieši tādu. Savukārt tie, kuri tevi tiesā, vienkārši nav tavu pūļu vērti. Atļaujot sev būt “nepareizam” pēc citu standartiem, tu iegūsti milzīgu brīvību.
Tev nav jāpaskaidro sava taisnība katram
Tas ir grūti, bet ļoti vērtīgi – ļaut cilvēkiem domāt par tevi nepareizas lietas. Kad kāds tevi pārprot vai izplata nepatiesus pieņēmumus, rodas tūlītēja vēlme taisnoties. Tomēr ne katrs ir pelnījis tavu laiku un paskaidrojumus.
Daži cilvēki radīs par tevi stāstus, balstoties uz savām bailēm vai nepilnībām. Tas stāsta vairāk par viņiem, nevis par tevi. Reizēm visspēcīgākā atbilde ir klusēšana un iešana tālāk savās gaitās.
Beidz atvainoties par savu eksistenci
Vai tu bieži saki “piedod”, kad lūdz palīdzību vai vienkārši izsaki savas vēlmes? Daudzi no mums neapzināti cenšas kļūt mazāki un nemanāmāki, lai netraucētu citiem. Mēs atvainojamies par to, ka mums ir savas robežas vai vajadzības.
Tev ir tiesības aizņemt vietu šajā pasaulē. Tev ir tiesības teikt “nē” bez gariem paskaidrojumiem un attaisnojumiem. Tev nav jājūtas vainīgam par to, ka rūpējies par savu komfortu. Cilvēki, kuri tevi ciena, neliks tev justies sliktam par to, ka tev ir savs viedoklis.
Samierinies, ka visiem nepatiksi
Tā ir atbrīvojoša patiesība – pat ja tu būtu vislaipnākais un labākais cilvēks pasaulē, joprojām atradīsies kāds, kuram tu nepatiksi. Mēģināt izpatikt visiem ir neiespējami. Tas ir ceļš uz nekurieni, kas tikai atņem enerģiju.
Kad tu pieņem, ka neesi “visu gaumei”, tu beidzot vari pievērsties tiem cilvēkiem, kuri tevi tiešām novērtē. Kvalitāte attiecībās vienmēr ir svarīgāka par kvantitāti. Labāk daži īsti draugi, nekā simtiem paziņu, kuru priekšā jātēlo.
Perfekcionisms ir lamatas
Daudzi uzskata, ka tiekšanās pēc pilnības ir laba īpašība. Patiesībā tas bieži vien ir kā cietums. Nekas nekad nešķiet pietiekami labi, un katrs sasniegums uzreiz tiek aizmirstas, jo priekšā jau ir nākamais neiespējamais mērķis.
Tā vietā, lai gaidītu ideālo brīdi vai mēģinātu visu izdarīt nevainojami, vienkārši sāc darīt. “Pietiekami labi” parasti ir pilnīgi pietiekami. Process un virzība uz priekšu ir daudz svarīgāki par iedomātu ideālu, kuru tāpat nav iespējams sasniegt.
Dzīve nav sacensības
Mēs bieži vien skatāmies uz citiem un salīdzinām savus panākumus ar viņu sasniegumiem. Skaitām, kurš vairāk nopelnījis, kurš tālāk aizbraucis vai kuram ir skaistāka māja. Šī nemitīgā punktu skaitīšana liedz saskatīt savu personīgo progresu.
Koncentrējies uz savu ceļu. Priecājies par citu veiksmi, bet neizmanto to kā mērauklu savai neveiksmei. Katram ir savs temps un savi dzīves uzdevumi. Kad tu pārstāj sacensties ar citiem, tu iegūsti mieru, ko nevar nopirkt par nekādu naudu.
Atļauj sev justies slikti
Nav nepieciešams vienmēr būt pozitīvam un smaidīgam. Dažreiz lietas vienkārši neizdodas, un just skumjas, dusmas vai vilšanos ir normāli. Piespiedu optimisms tikai apspiež īstās emocijas un rada papildu stresu.
Izdzīvo savas emocijas, kad tās rodas. Pieņem tās, apstrādā un dodies tālāk tad, kad esi tam gatavs. Tev nav jāmeklē “sudraba maliņa” katrai nelaimei. Reizēm ir vērtīgi vienkārši atzīt, ka šobrīd ir grūti.
Izvēlies, kas tev tiešām ir svarīgi
Visa noslēpums ir tajā, ka mūsu emocionālā enerģija ir ierobežota. Ja tu satraucies par katru sīkumu, tev nepaliek spēka tam, kas tiešām ir būtisks. Māksla “nepārdzīvot” patiesībā ir māksla izvēlēties.
Izvēlies dažas lietas, kas tev dzīvē ir vissvarīgākās – piemēram, ģimene, tavs iecienītais hobijs vai personīgā izaugsme. Velti savu uzmanību tām. Viss pārējais ir tikai fona troksnis, kuram vari mierīgi paiet garām. Sāc ar mazumiņu, un tu redzēsi, cik daudz brīvas vietas un prieka rodas tavā dzīvē.
